Filmu un montāžas režisore Antra Cilinska dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā. Vidējo izglītību ieguvusi Rīgas 50. vidusskolā, kuru pabeigusi 1981. gadā. Pēc tam iestājusies Latvijas Valsts Universitātē, kur 1987. gadā pabeidza svešvalodu fakultāti. Pēc vidusskolas beigšanas sākusi strādāt Rīgas kinostudijā (1981 - 1990), kur mācījusies strādāt par montāžas režisori. Nozīmīga bijusi viņas sadarbība ar dokumentālo filmu režisoru Juri Podnieku - Antra Cilinska bijusi montāžas režisore vairākām Podnieka filmām: Komandieris (1984), Veļ Sīzifs akmeni (1985), Vai viegli būt jaunam (1986), Mēs (1989), Krustceļš, Pēcvārds (abas 1990), Impērijas gals (1991) un Klusuma stunda (1992), kas tapa kā veltījums Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem.

Pēc Jura Podnieka nāves 1992. gadā pabeigusi viņa iecerēto filmu par Latviju un Krieviju pēc PSRS sabrukuma - Nepabeigtā filma (1993). Vēlāk režisējusi filmu Provokācijas anatomija (1995) - par 1991. gada 20. janvārī notikušo uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, kura rezultātā tika nogalināti vairāki cilvēki, arī Podnieka grupas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Uzņēmusi dokumentālo filmu Tālā gaita (1995) par rakstnieci un filozofi Zentu Mauriņu, filmu par prostitūciju Rīgā Čaka ielas meitenes (1997). Dokumentālajā filmā Vai viegli būt..? (1997) Antra Cilinska izsekojusi Jura Podnieka filmas Vai viegli būt jaunam? varoņu likteņiem desmit gadus pēc pirmās filmas tapšanas, filma saņēmusi balvu Leipcigas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā, Vācijas TV kanāla MDR balvu.

Veidojusi vairākas dokumentālās filmas, kas saistītas ar Latvijas vēsturi: Baltijas sāga (2000, par latviešiem, kas II pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās), Rīga skatās bildes (2001, 260 minūtes, kopā ar režisoriem Annu Viduleju un Pēteri Krilovu, par Rīgas 800 gadus ilgo vēsturi), Mūsu barikāžu laiks (2001). Uzņēmusi dokumentālo filmu Kas no kā rodas? par mākslinieku Ilmāru Blumbergu. Bijusi viena no dalībniecēm 10 Latvijas režisoru kopīgajā projektā - filmā ES (2004), kas stāsta par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Spēlfilmu režijā debitējusi 2005. gadā ar Anglijā uzņemtu īsfilmu Time for Bed, Latvijā tapusi īsfilma Papiņš (2006).

Bijusi arī TV raidījumu sērijas Kinotornis režisore un producente (1994 - 1995). Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada.