Kinorežisors un operators Māris Maskalāns dzimis 1971. gada 19. augustā Rīgā. Beidzis Rīgas 5. vidusskolu (1986), Rīgas 34. arodvidusskolu (1989), strādājis par Latvijas Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta vecāko laborantu (1990-93), uzsācis ķīmijas studijas Latvijas Universitātē (1992-94), taču tad pievērsies dokumentālo filmu veidošanai, kļūstot par operatora asistentu režisores Brigitas Eglītes kinožurnālā Latvijas hronika 9/1994 (Baltica'94) un režisora Andra Rozenberga dokumentālajā pasūtījuma filmā Turība (1994).

1997. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot kino un TV operatora specialitāti, studiju laikā strādājis Rīgas dokumentālo filmu studijā un filmējis materiālus kinožurnāliem Latvijas hronika (viens no tiem bija sižets kursabiedru-operatoru kopīgi veidotā kinožurnāla 1996. gada 4/5 numuram - Ventspils rajona Papes ciema iedzīvotājs vasaras mājiņu sargs Arnolds Svinks). Savukārt Latvijas hronikas 1996. gada 3. numurs ir Maskalāna patstāvīgs operatora darbs Imanta Brila režijā un stāsta par Latvijā retām putnu sugām.

Māris Maskalāns mācījies arī Vides un dabas filmu veidošanas skolā (Environmental and Wildlife Film production school) Sundsvālē, Zviedrijā (1996-97), bijis Ornitoloģijas biedrības izdevuma - žurnāla Putni dabā redaktors (1996-99). Kopš 1997. gada sadarbojas ar Vides Filmu studiju kā sižetu autors, režisors un operators, liekot lietā savas zināšanas par dabu. Ieguvis Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu Labākais operators 2000. gada sezonā, Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps 2001 saņēmis Operatoru ģildes Eduarda Tisē vārdā nosaukto balvu kā labākais jaunais operators, bijis nominēts kā labākais dokumentālā kino operators 2005. gada festivālā Lielais Kristaps.

Māris Maskalāns strādājis arī spēlfilmu uzņemšanā - studiju laikā bijis operators LKA režijas studentes Artas Bisenieces kursa darbam, spēles īsfilmai Klusums (1995), bet vēlāk bijis otrais operators Latvijas un Igaunijas kopražojuma spēlfilmas Trīs stāsti par... (1999) Askolda Saulīša režisētajā novelē Tristans un Izolde.

Liela daļa Maskalāna filmu radušās no viņa idejām un pacietīgā darbā sakrāta, profesionāli filmēta materiāla, kam vēlāk pieaicināts režisors vai montāžas režisors; tā tapuši visi starptautiskos festivālos pieprasītie un apbalvotie darbi - Jumta likums (2001), Leiputrija (2004), Par dzimtenīti (2008). Dabas tēmai veltīta arī Māra Maskalāna filma Kurš redzējis vārnu? (2004) un citi darbi.