Kinorežisore, scenāriste un žurnāliste Laila Pakalniņa dzimusi 1962. gada 4. jūnijā Liepājā. 1986. gadā pabeigusi Maskavas valsts universitātes TV žurnālistikas fakultāti, 1991. gadā ar diplomdarbu - dokumentālajām filmām Veļa (1991) un Doms (1991) beigusi Vissavienības valsts kino institūta dokumentālistu režijas nodaļu.
Jau Lailas Pakalniņas studiju darbs - dokumentālā filma Un (1988) - tika demonstrēts pašā pirmajā kinoforumā Arsenāls 1988. gadā; diplomdarba filma Doms (1991) ieguvusi balvu par labāko režiju Starptautiskajā Briseles videofilmu festivālā Beļģijā, 1995. gadā filma Prāmis (1994) ieguva Manoela de Oliveiras balvu par labāko dokumentālo filmu Starptautiskajā īsfilmu festivālā Vila do Conde Portugālē. Starptautiskās kinosabiedrības augstākajā līmenī Laila Pakalniņa pirmo reizi pamanīta 1996. gadā ar divām dokumentālajām filmām Prāmis (1994) un Pasts (1995), kas tika iekļautas Kannu kinofestivāla skatē Une Certain Regard un saņēma FIPRESCI balvu. Pakalniņas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Kurpe (1998) ieguvusi Lielā Kristapa balvu par labāko režiju, kā arī FIPRESCI balvu Starptautiskajā kino forumā Arsenāls. Kopš tā laika Laila Pakalniņa ir viena no pasaulē apbalvotākajiem Latvijas kinorežisoriem; vienīgā, kuras filmas iekļautas konkursa skatēs A klases festivālu trijniekā - Kannās, Berlīnē, Venēcijā, arī Karlovi Varu, Lokarno un citos nozīmīgos festivālos. Vairākas Lailas Pakalniņas filmas piedalījušās arī kinoforumā Arsenāls, tur FIPRESCI balvu vai Baltijas skates balvas saņēmušas spēlfilmas Kurpe (1998) un Pitons (2003), dokumentālās filmas Mostieties! (2001), Autobuss (2004), Teodors (2006).
2003. gadā Starptautiskajā Venēcijas filmu festivālā pirmo reizi tika iekļauta Latvijas filma - Lailas Pakalniņas Pitons (2003) tika demonstrēts programmā Upstream. Spēlfilma Pitons ieguvusi arī laikraksta Diena Gada balvu kultūrā, Lielā Kristapa balvu par labāko spēlfilmu. Lielu ievērību izpelnījusies arī dokumentālā filma Leiputrija (2004), kuru Laila Pakalniņa veidojusi sadarbībā ar Māri Maskalānu; šīs filmas augstākais sasniegums ir Eiropas Kinoakadēmijas nominācija Eiropas labākā dokumentālā filma.
2006. gadā Lailas Pakalniņas īsfilma Ūdens (2006) iekļauta Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā; no īsfilmām Ūdens (2006), Uguns (2007), Akmeņi (2008), Klusums (2009) un piektās daļas, kas vēl nav uzņemta, top pilnmetrāžas filma - cikls Elementi.
