Režisors un aktieris Aleksandrs Rusteiķis dzimis 1892. gada 1. janvārī Rīgā, mācījies A. Suvorina teātra skolā Pēterburgā, 1914. gadā angažēts Maskavas Dailes teātrī, filmējies galvenajā lomā A. Volkova filmā Bēglis (1914). Dzīvojis Taškentā (1918-22), izveidojis un vadījis teātra studiju. 1922. gadā pārcēlies uz Lietuvu, bijis Lietuvas Valsts operas teātra režisors Kauņā; 1924. gadā atgriezies Latvijā. Bijis režisors Rīgas Krievu kamerteātrī, Krievu drāmas teātrī, pasniedzis aktiermeistarību kinostudijās Stars, Sfinkss, Latkino. Kā režisors uzņēmis spēlfilmas Par tēvzemi (1928), Indrāni (1928), Latviešu kāzas Nīcā (1931) Daugava (1934), Dzimtene sauc (Kāzas Alsungā, 1935), Aizsprosts (1940) un citas, liela daļa no tām nav saglabājusies. Spilgtākā virsotne Latvijas mēmajā kino ir Aleksandra Rusteiķa filma Lāčplēsis (1930), 2009. gadā tā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Pēc II Pasaules kara strādājis par fotogrāfu Jūrmalā, dzīvojis Majoros, Pliekšāna ielā 53, kur 1992. gadā atklāta piemiņas ekspozīcija. Par Aleksandru Rusteiķi uzņemta dokumentālā filma ciklā Kinogadsimts Latvijā (1998, režisore Dzintra Geka, scenārija autors Agris Redovičs), režisora meita Tatjana Sila uzrakstījusi grāmatu Atmiņu lokos: Par režisoru Aleksandru Rusteiķi (2003).