Kad Volgas-Donas kanāls atbrīvojas no ledus, tēvs Genādijs pārceļas uz dzīvi baržā, kas pārbūvēta par peldošu baznīcu, un dodas misijas braucienā pa upi uz attālajām Donas stepes sādžām. Kopš 1998. gada peldošās Sv. Inokentija baznīcas ierašanās ir kļuvusi par gada centrālo notikumu daudziem pie Donas dzīvojošajiem ļaudīm. Gandrīz visas baznīcas šajā reģionā tika sagrautas padomju varas gados, un peldošā baznīca ir vienīgā iespēja ticīgajiem piedalīties svētajā liturģijā un saņemt baznīcas sakramentus. Citiem tā ir vienkārši atrakcija - viena no izklaidēm, kas uz brīdi palīdz aizmirst stepes dzīves garlaicīgo ikdienu. Pie peldošās baznīcas pulcējas un atklājas visdažādākie vientuļo sādžu ļaudis, kas savās lūgsnās un grēksūdzēs izveido kolorītu piemirstās Krievijas un tās mazo ļaužu portretu.