Jānis bija aktieris. Diezgan labs un pieprasīts. Dina atnāca uz Liepājas teātra studiju, lai kļūtu par aktrisi. 1992. gada vasarā savas lauku mājas būvdarbos Jānis nokrita no paaugsta lieveņa un salauza mugurkaulu. Iestājās daļēja paralīze. Ārsti solīja uzlabošanos, bet tas nenotika.
Jānis iemācījās pārvietoties ratiņos, mazliet strādāt ar rokām, nečīkstēt, bet jokot. Dina labprātīgi aizgāja no teātra, jo viņa Jānim bija vajadzīga 24 stundas diennaktī. Satraukums un brīnuma gaidīšana ir pārgājuši. Ir diezgan skarba realitāte, kura citiem no malas liekas neticama.