Lāčplēsis (1930, 100’)

Aizsargu organizācijas filma. Režisors Aleksandrs Rusteiķis, operators Jānis Sīlis, mākslinieks Elerts Treilons. Lomās – Voldemārs Dimze, Lilita Bērziņa, Osvalds Mednis, Jēkabs Upenieks u.c.

Pirmais vērā ņemamais nacionālās kinematogrāfijas sasniegums, savam laikam novatorisks vērienīga inscenējuma un vēsturiska dokumenta apvienojums.

Baltie zvani (1961, 24’)

Scenārija autors Hercs Franks, režisors Ivars Kraulītis, operators Uldis Brauns, meitenītes lomā – Ilze Zariņa

Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā – ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs, kas tomēr kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai.

Purva bridējs (1966, 85’)   

Scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankēvičs (pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas Ugunī un citu darbu motīviem), režisors Leonīds Leimanis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš. Lomās – Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe u.c.

Leonīda Leimaņa kaislīgā improvizācija par Blaumaņa tēmu ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem kliedē mītu par latviešu bālasinību. Izcils aktieru duets. Filma kļuva par lokālu iemeslu pasaulē tolaik aktivizētajai diskusijai par atļaušanās robežām ekranizācijās.

Elpojiet dziļi... (Četri balti krekli, 1967, 80’)

Scenārija autors Gunārs Priede, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Imants Kalniņš, Māra Čaklā dziesmu teksti. Lomās – Dina Kuple, Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš u.c.

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jaunā viļņa parādībām.

Nāves ēnā (1971, 79’)

Scenārija autori Jānis Kalniņš, Gunārs Piesis, pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. Režisors Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš. Lomās – Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Pēteris Šogolovs, Kārlis Sebris, Alfrēds Videnieks, Ģirts Jakovļevs, Vaironis Jakāns, Egons Beseris, Edgars Liepiņš u.c.

Mininimāliem mākslinieciskiem līdzekļiem panākts maksimāls efekts, lakoniskas un tāpēc ārkārtīgi iedarbīgas psiholoģiskas drāmas fenomens. Izcils paraugs radošai, nevis burtiskai literatūras klasikas interpretācijai.

Ceplis (1972, 99’)

Scenārija autors Viktors Lorencs, pēc Pāvila Rozīša romāna. Režisors Rolands Kalniņš, operators Gvido Skulte, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Marģers Zariņš. Lomās – Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Helga Dancberga, Regīna Razuma, Aivars Siliņš, Velta Straume, Rolands Zagorskis, Lidija Freimane, Arturs Dimiters, Uldis Dumpis u.c.

Joprojām aktuāla un stilistiski smalka satīra par mūžīgiem netikumiem un arhetipiskām vājībām, izcili aktierdarbi, ar filmas dramaturģiju saskaņots vizuālais risinājums kadra koloristikā.

Ābols upē (1974, 81’)

Scenārija autors un režisors Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, komponists Pēteris Plakidis. Lomās – Akvelīna Līvmane, Ivars Kalniņš

Neparasts gadījums Latvijas kinovēsturē – dokumentālā vidē uzņemta spēlfilma, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Rezultātā – patiesa un nevainīgi tīra laikmeta skice, kas nevis atdarinājusi, bet patstāvīgu meklējumu ceļā nonākusi sava laika pasaules kino avangardā.

Vanadziņš (1978, 10’)

Scenārija autori Jānis Rokpelnis un Arnolds Burovs, pēc Viļa Lāča stāsta. Režisors Arnolds Burovs, mākslinieks Gunārs Cīlītis, skulptore Ilze Kiršteina, operators Pēteris Trups, komponists Imants Kalniņš

Monumentāls lakonisms un precīzas, emocionāli iedarbīgas detaļas, traģēdija bez afektācijas, veiksmīgi izvairoties no sentimentalitātes – leļļu kino klasiķa Arnolda Burova estētiski viengabalainākais darbs.

Vecāks par desmit minūtēm (1978, 10’)

Scenārija autors un režisors Hercs Franks, operators Juris Podnieks

Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas izcilākais paraugs; filma – dvēseles kustība, kur satiekas režisora un operatora talanta dzirksts.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981, 88’)

Scenārija autore Māra Svīre, režisors Jānis Streičs, operators Harijs Kukels, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Raimonds Pauls. Lomās – Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters u.c.

Rets tīra žanra paraugs Latvijas kinomākslā – tautiska komēdija šī vārda vislabākajā nozīmē, perfektas stila izjūtas rāmjos ieturēta, ļaujot aktieriem izpausties neierastos ampluā. Jāņa Streiča humora smalkākā izpausme – smiekli bez ļaunuma.

Vai viegli būt jaunam? (1986, 83’) 

Scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks, režisors Juris Podnieks, operators Kalvis Zalcmanis, komponists Mārtiņš Brauns

Filma – fenomens, kuras ārkārtīgo rezonansi pasaulē radījusi autoru profesionalitāte, domas vēriens un prāta asums, spējot precīzi trāpīt aktualitātes nervā.

Šķērsiela (1988, 93’)

Scenārija autors Tālivaldis Margēvičs, režisors un operators Ivars Seleckis, komponists Ivars Vīgners

Šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu; Visums koncentrēts vienā ūdenslāsē – vienā priekšpilsētas nomales ieliņā un tās iedzīvotāju likteņos.