Lielais Kristaps 2020

“Lielais Kristaps” portālā filmas.lv
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” filmas šogad var skatīties tiešsaistē, un ne tikai visā Latvijā, bet daļu no programmas – arī visā pasaulē. Portālā filmas.lv no 12. līdz 15. novembrim skatītājiem tiek piedāvātas vairākas filmu izlases:

# - balvai nominētu filmu izlase (visā pasaulē)
# - Goda seanss – balvai par mūža ieguldījumu nominētā kinooperatora Kalvja Zalcmaņa filmu retrospektīva, restaurētās versijas (visā pasaulē).

Šīs filmas pieejamas skatītājiem no pulksten 09:00 12. novembrī līdz 23:59 15. novembrī pēc Latvijas laika (citās valstīs attiecīgi jāpieskaita vai jāatņem stundas atbilstoši laika joslu atšķirībai).

Nacionālās kino balvas programmā ietilpst arī atsevišķi īpašie seansi, kas pieejami tikai Latvijā, konkrētā laikā un ar iepriekšēju pieteikšanos – informācija pie katra konkrētā seansa. Balvai nominētās studentu filmas portālā filmas.lv pieejamas no 12. novembra Latvijas teritorijā.

Patīkamu skatīšanos!
“Lielā Kristapa” reklāmklips

Nacionālās kino balvas pasākumu rīkotāji:
Latvijas Kinematogrāfistu savienība

Portāla filmas.lv komanda:
Nacionālais Kino centrs
Sveiciens svētkos!

“Lielā Kristapa” producentes Martas Bites uzruna.
“LIELĀ KRISTAPA” BALVĀM NOMINĒTAS FILMAS
Nominācijas:
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
LABĀKAIS OPERATORA DARBS DOKUMENTĀLAJĀ FILMĀ
LABĀKĀ MONTĀŽAS REŽIJA
Katra diena simtgadē. Pavasaris / Vasara / Rudens / Ziema
(2019, režisore un producente Dzintra Geka, operatori Viktors Gribermans un Aivars Lubānietis, 345’)

Filma uzņemta Latvijas simtgades gadā – 2018 –, filmējot katru no 365 dienām, dažkārt pat ar vairākām kino kamerām, un raugoties uz norisēm dabā, laukos un pilsētvidē, indivīda, ģimenes un sabiedrības dzīvē.

Lasīt vairāk

Sākot ar Jaungada nakti 1. janvārī, kad līdz ar salūta skaņām pasaulē ierodas pirmais simtgades bērns, mazā Jete, un beidzot ar klavierspēli, kas skan pār sniegoto un saules izgaismoto Latvijas panorāmu, filmā iemūžinātas simtiem cilvēku dzīves, kurās skatītāji viegli atpazīs sevi un savu personīgo stāstu. Operatoriem caur kinokameras aci izdevies notvert šo stāstu dažādos pretmetus – skaisto un skaudro, dižo un bezjēdzīgo, komisko un absurdo.
Ziema

(montāžas režisore Andra Doršs, 74’)

Ziema sākas ar ceļotājiem vilcienā un gaidītājiem tramvaja pieturā, līdz no ekrāna uzvirmo vīraka smarža un virmojoša uguns.
Lasīt vairāk
Vīraks smaržo Pareizticīgo Ziemassvētkos un aukstumā, kas nepieciešams, lai darinātu ledus skulptūras, bet karsta uguns – lai ceptu maizi, lai izkaltu Nameja gredzenu, lai atcerētos Barikādes. Izrādās, ka dzimšanas diena vienā dienā ir gan lācenei Ilzītei, gan maestro Raimondam Paulam. Pārtapšanas brīnums redzams Alvja Hermaņa izrādē Dieviņš pillā, sāpju gaismā paiet 16. marts un 25. marts kā Lidijas Doroņinas-Lasmanes atmiņu mirklis, tukši māju logi un skursteņi, kas kūp, lai gan to saimnieki vairs neatgriezīsies.
Pavasaris

(montāžas režisore Arta Ģiga, 92’)

Pavasaris atnāk līdz ar vētru jūras krastā, ar mūziku, eksāmeniem un dzīves svinēšanu.
Lasīt vairāk
Koris Kamēr… dzied par Ilmāru Blumbergu un kalpošanu, komponists Pēteris Vasks spēlē kontrabasu, ērģelniece Iveta Apkalna gatavojas kāpt uz skatuves. Pirmizrādes svin Simtgades filmas Bille un Baltu ciltis, uzmundrinājuma saucienus saņem gan Rīgas maratona dalībnieki, gan Latvijas hokeja izlase fanu teltī. Panorāmas redakcijā žurnālists Gundars Rēders gatavo raidījumu, pilsētas centrā skolniece Sofija gatavojas eksāmeniem, kamēr Bastejkalnā cilvēki svin dzīvi.
Vasara

(montāžas režisors Armands Zvirbulis, 95’)

Vasarā notiek Simtgades Dziesmu un deju svētki, ienākas krūmmellenes un āboli, un svētceļnieki iet uz Aglonu.
Lasīt vairāk
Svētku dalībnieki soļo gājienā, tūkstoši dejotāju izdejo etnogrāfiskus rakstus Daugavas stadionā, kopkoris dzied Pūt, vējiņi! Līvu sanākšana jūras krastā, trakulīgas dejas festivālā Pozitivus, japāņu bundzinieku ritmi Rīgas svētkos. Lido drosmīgie Aerodium vēja tunelī un Dzirnu dejotāji izrādē No zobena saule lēca, ūdens policija patrulē ūdeņos un velobraucēji mērojas spēkiem ar bānīti Gulbene-Alūksne. Jānis Domburs sagaida politiķus uz pirmsvēlēšanu diskusiju, bet Aglonas baziliku apmeklē Pāvests Francisks.
Rudens

(montāžas režisore Madara Didrihsone, 84’)

Vēlēšanu rudens, Simtgades svinības, patriotisma viļņi un svētku dievkalpojumi… 365 dienas ir aizritējušas.
Lasīt vairāk
Rudenī pilsētu ielās dominē vēlēšanu reklāmas, partijas gaida vēlēšanu rezultātus un uzvarētāji ierodas Latvijas Televīzijā. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule solījumu kalpot Latvijai dod līvu valodā, Latvijas robežu sargā gan robežsargs Latgalē, gan zemessardze Ādažu poligonā. Lāpu gājiens, militārā parāde un krāšņais salūts pulcina ļaudis Daugavas krastmalā, bet Zvanniekos mācītājs Juris Cālītis dod svētību bērniem. 1. janvārī dzimušajai Jetei nu jau aprit gads. 2018. gada nogalē ir uzsnidzis sniegs.
Nominācijas:
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽIJA
LABĀKAIS OPERATORA DARBS DOKUMENTĀLAJĀ FILMĀ
Klejotāji

(2020, režisors Matīss Kaža, operators Aleksandrs Grebņevs, 91’)

Filmējot trīs savus vienaudžus, režisors veido divdesmitgadnieku paaudzes portretu šajā brīvajā un kosmopolītiski globalizētajā pasaulē.
Lasīt vairāk
Mobilo aplikāciju veidotājs Tomass pamet savu iepriekšējo dzīvi un kļūst par digitālo nomadu, atmetot ideju par pastāvīgu dzīvesvietu. Dejotāja Taņa pārvācas uz Misisipi štatu ASV un atrod mīlestību ratiņkrēslam piesaistītā basketbola trenerī, kurš ir par viņu apmēram 20 gadus vecāks. Avangarda izdevējs Valters kolekcionē tualetes podus Latvijas simtgadei, performatīvos veidos mēģinot pārvarēt pagātnes traumu. Filma Klejotāji tapusi trīs gadu laikā trīs valstīs – Latvijā, ASV un Japānā. Pēc starptautiski godalgotās filmas Vienu biļeti, lūdzu! (2017) šis ir nākamais jaunā režisora Matīsa Kažas pilnmetrāžas darbs.
Nominācija:
LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Pārgājiens ‘44

(2019, režisori Lauris Ābele, Mārcis Ābele, producente Zane Sietniece, 26’)

Brāļi režisori Lauris un Mārcis pierunā savu omīti izstaigāt Kurzemes lauku ceļus un pagalmus, kur 1944. gada novembrī, pirms 75 gadiem, Melita kā maza meitene kopā ar ģimeni devusies kara bēgļu gaitās. Filma no LTV dokumentālo īsfilmu cikla Latvijas kods.
Nominācija:
LABĀKĀ DEBIJA
Skaistai būt

(2019, režisore Andra Doršs, 26’)

Kā jaunai meitenei būt pārliecinātai par savu skaistumu vidē, kas piesātināta ar nesasniedzamiem sievišķības ideāliem? Filma Skaistai būt ir laikmeta liecība par ikdienu, kuru nepārtraukti ietekmē sociālie mediji un dokumentē viedtālrunis. Filma no LTV dokumentālo īsfilmu cikla Latvijas kods.
Nominācija:
LABĀKĀ DEBIJA
Dainu kamermistērija "Es, karā aiziedams..."

(2019, režisors Aleksandrs Okonovs, 40’)

Videokoncerts eksperimentālā manierē, dalītā ekrāna tehnikā – Gundegas Šmites un režisora Aleksandra Okonova audiovizuāls jaundarbs. Smalks modernisms mūzikā, latviešu tautasdziesmu teksti, ansambļa Arcandela klasiski-etniskā muzicēšana un kolāžās veidota videorežija, kurai materiāls koncertieraksta laikā filmēts ar 17 videokamerām, radot dzīva vērojuma iespaidu.

Pirms filmas - ievadsaruna ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu (10 min., bez tulkojuma angļu valodā).
BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU KINOMĀKSLĀ - KINOOPERATORS KALVIS ZALCMANIS
Kalvis Zalcmanis (1940) ir kinooperators ar vairāk nekā 30 gadu stāžu (1968-2002), viens no būtiskākajiem dokumentālā kino operatoriem Latvijas kinomākslas veidošanās procesā.

Goda seansam izvēlēto filmu programma atspoguļo dažādas Zalcmaņa talanta šķautnes sadarbībā ar dažādiem režisoriem; šīs filmas ietekmējušas arī operatormākslas attīstību Latvijā un tādējādi veido Latvijas kultūras vēsturei nozīmīgu darbu programmu viena kinoseansa garumā.

Filmas restaurētas ar LR Kultūras ministrijas atbalstu pēc Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīva iniciatīvas.
Mūžs

(1972, režisors Hercs Franks, 20’)

Ogres rajona Lielvārdes kolhoza Lāčplēsis priekšsēdētāja Edgara Kauliņa kinoportrets. Filma Mūžs ir viena no retajām filmām, kuras iekļūšanu Latvijas kino zelta fondā nosaka arī operatora darbs, un to simbolizē hrestomātiska epizode ar filmas varoņa vīrišķīgi skopo asaru – liecību par operatora prasmi uzmanīgi vērot un notvert emocionāli būtiskus momentus.
Lasīt vairāk
Edgars Kauliņš bija 70. gados populārs un daudz filmēts bagāta kolhoza priekšsēdētājs, vairāku TV filmu un raidījumu varonis, taču tikai filmā Mūžs viņš atklājas nevis oficiāli stīvā parādes portretā, bet dzīva cilvēka emocionalitātē. Kinoteorētiķa Ābrama Kleckina vērtējumā šī filma apliecina jaunu posmu Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas attīstībā: "Tās būtība ir tieši sava laika un savas paaudzes cilvēka tēla mākslinieciska izpēte. Šeit patiesi pirmoreiz mūsu dokumentālajā kino cilvēks darbojas nevis funkcionāli, bet kā veselums, kā personība."
Atbalss

(1983, režisors Ansis Epners, 20’)

Filma par Mazsalacas vidusskolu rosina pārdomāt, kādas vērtības skola var ieaudzināt bērnam un kā tas vēlāk atskan jauna cilvēka dzīvē. Sagadīšanās vai ne, no Mazsalacas skolas nāk gan filmas režisors Ansis Epners, gan operators Kalvis Zalcmanis; filmas epizodēs starp absolventiem, nu jau lauksaimniecības darbiniekiem, ir arī aktrise Līga Liepiņa.
Lasīt vairāk
Operators Kalvis Zalcmanis un režisors Ansis Epners kā radošs tandēms kopā strādājuši ilgus gadus, par divām svarīgām filmām saņēmuši arī Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps – par pilnmetrāžas filmu Četri meklē miljonu (1979) un divsēriju lielfilmu Es esmu latvietis (1990). Tikpat nozīmīgs Latvijas kultūras videi ir fakts, ka viņi abi kopā pievērsās jaunu kinoprofesionāļu audzināšanai, 90. gadu vidū nopietni iesaistoties jaundibinātās Latvijas Kultūras akadēmijas darbā un kļūstot par studentu mīlētiem pedagogiem – liela daļa Latvijā šobrīd aktīvi strādājošu kinooperatoru ir Kalvja Zalcmaņa audzēkņi. Varam tikai minēt, vai Mazsalacas skolai ir bijusi kāda nozīme šādas personības izveidošanā…
Virsdiriģenti

(1985, režisors Ansis Epners, 10’)

Filma ataino 1985. gada Dziesmu svētkus, centrā izvirzot koru virsdiriģentus. Lakoniskā, attēla ietilpībā balstītā īsfilma ir uzskatāms pierādījums operatora talantam radīt materiālu filmas dramaturģijai, filmējot vizuāli būtiskas izpausmes, kas režisoram vēlāk ļauj izveidot filmu bez teksta, izstāstot stāstu tikai ar Kalvja Zalcmaņa filmētiem kadriem.
Lasīt vairāk
Tikai desmit minūtes īsajā filmā redzami visi 1985. gada svētku virsdiriģenti – Ausma Derkēvica, Imants Cepītis, Imants Kokars, Gido Kokars, Edgars Račevskis, Jānis Dūmiņš, Ilgvars Matrozis, Daumants Gailis, Pauls Kvelde, Haralds Mednis –, tāpēc šī filma uztverama arī kā kultūrvēsturisks dokuments. Tomēr tieši operatora un režisora prasme ļāvusi šīs atšķirīgās personības apvienot vispārinātā Diriģenta tēlā, ko veido gan atsevišķi tverti mirkļi, gan dziesmu svētku kulminācijā uzņemtas epizodes – tajās izpaužas katra diriģenta žesta spēks un vara pār dziedātāju tūkstošu balsīm, viņa temperaments un raksturs.
Neglītais pīlēns – cilvēka bērns

(1985, režisore Laima Žurgina, 20’)

20. gadsimta 80. gadu Latvijai zīmīga filma – sociāli aktuāls jautājums risināts mākslinieciski pārliecinošā formā, poētiski atspoguļojot filmas varoņa, Mazirbes internātskolas zīmēšanas skolotāja Andra Grinberga neparastās pedagoģiskās metodes.
Lasīt vairāk
Mazirbes speciālajā internātskolā mācās bērni „ar īpašām vajadzībām”, bet nereti svarīgākā „īpašā vajadzība” viņiem ir skolotāja ieklausīšanās un uzmanība. Skolotājs Andris Grinbergs, kurš pirms un pēc Mazirbes perioda bija pazīstams kā performanču mākslinieks un viens no „hipijiem – puķu bērniem”, skolēnus māca ar mākslas terapijas paņēmieniem un rosina rakstīt vēstules ābelei… Filmas scenārija autore ir publiciste Marina Kosteņecka, kura arī Mazirbes skolas pieredzē balstīja savus asi publicistiskos rakstus presē par padomju sistēmas sociālajām problēmām un ar savu sabiedrisko degsmi kļuva par redzamu Trešās Atmodas personību.

“Lielais Kristaps” portālā filmas.lv

“LIELĀ KRISTAPA” BALVĀM NOMINĒTAS FILMAS

BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU KINOMĀKSLĀ - KINOOPERATORS KALVIS ZALCMANIS