PAR CILVĒKIEM UN PUTNIEM
Sveiki svētkos, mīļie draugi!
Turpinot tradīciju, aicinām Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu svinēt kopā ar Latvijas kino – jau 20 gadus notiek Nacionālā Kino centra rīkotais 4. maija Latvijas filmu maratons, un jau septīto reizi svētku programma skatāma arī Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv visā pasaulē!
Šogad svētku programmai portālā filmas.lv vienojošais vadmotīvs ir – cilvēki un putni. Personības, kas veido Latviju, un viņu darbi, kas ir mūsu kultūrvēsturiskā bagātība. Un putni, kas izvēlas Latviju par savu mājvietu, lai dzīvotu ar mums kopā un arī lidotu, kur pašiem patīk.
Ievērojiet, ka Latvijas valsts svētku diena lido kopā ar jums apkārt visai zemeslodei – šī filmu izlase pieejama bez maksas visās pasaules valstīs tieši 4. maijā visas diennakts garumā, atbilstoši katras valsts laika joslai.
Priecīgus svētkus un patīkamu skatīšanos!
PERSONĪBAS
80 gadu jubileja aktrisei - LĪGA LIEPIŅA
1969 / spēlfilma / režisors Leonīds Leimanis / 95'
20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu".
90 gadu jubileja komponistam –RAIMONDS PAULS
1977 / dokumentālā filma / režisore Laima Žurgina / 21'
Filma par jau tolaik ārkārtīgi populāro komponistu Raimondu Paulu (1936) – vērojumi gan radošā vienatnē pie klavierēm un mēģinājumos ar mūziķiem, gan koncertos ar publiku un veikalu garajās rindās pēc platēm ar Paula dziesmām. Par savu talantīgo dēlu lepni stāsta arī mamma Alma Matilde, tēvs Voldemārs tikai klusē un smaida. Bet pats komponists dungo Dziesmiņu par prieku un saka – nu, ja pēc gadiem 50 kāds kaut vai vienu manu dziesmiņu atcerēsies, tad arī jau es būšu ļoti priecīgs…
110 gadu jubileja māksliniekam – LAIMDONIS GRASMANIS
1967 / spēlfilma / režisori Jānis Streičs, Ēriks Lācis / 72'
Tomiņš parkā atrod zelta kabatas pulksteni, kurā iegravēti vārdi spāņu valodā. Lai gan kārdinošāk šķiet pulksteni pārdot un nopirkt kinokameru, puika nospriež sameklēt kapteini Enriko, kuram, viņaprāt, tas pieder, un šo ideju izklāsta arī saviem blēdīgajiem drauģeļiem Frīdim un Džekam. Frīdis pārģērbjas, uzdodas par kubiešu kapteini un saņem no Tomiņa pulksteni, bet nākamajā dienā skolā ierodas īstais laikrāža īpašnieks. Nu Tomiņam ir kauns par savu lētticību, un klasesbiedri Jugitas vadībā piesakās palīdzēt noķert blēžus.
Kinomākslinieks Laimdonis Grasmanis (1916–1970) Latvijas kinovēsturē ievērojams jau kopš 20. gs. 50. gadu beigām, Kapteiņa Enriko pulkstenis viņam ir astotā pilnmetrāžas filma, un tās kadrā redzams arī pats mākslinieks, sēžot bērnu ielenkumā un gleznojot ostas skatu.
Pieminot režisoru – JĀNIS STREIČS
2010 / spēlfilma / režisors Jānis Streičs / 114'
Ir XX gadsimta sākums, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, ir modusies tautas nacionālā pašapziņa un aug zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups, ar savu bagātību un lepnību būdams baronam kā dadzis acī, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta.
Režisora Jāņa Streiča (1936-2026) pēdējā filma, veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem - kā priekšvēsture leģendārajām Skroderdienām Silmačos.
Pieminot – VIJA VĒTRA
2004 / dokumentālā filma / režisore Ināra Kolmane / 72'
Vija Vētra, slavena latviešu dejotāja un horeogrāfe, ir dzimusi Latvijā, taču uzstājoties un pasniedzot dejas mākslu, savā mūžā viņa pabijusi daudzviet pasaulē. Filma stāsta par daudzkrāsaino mākslinieces dzīvi no septiņdesmitajiem gadiem Indijā, kur viņa kļuva pazīstama kā VIJAYA, līdz Ņujorkai, Grieķijai un Latvijai mūsdienās.
20 gadi filmai par MĀRTIŅU FREIMANI
2006 / dokumentālā filma / režisors Arvīds Krievs / 19'
Filma par Mārtiņu Freimani (1977-2011) un grupu Tumsa - ieskats dziedātāja, komponista un dzejnieka aizkulišu dzīvē - mājās un sabiedrībā. Kolēģi un domubiedri, dziesmas ceļš - no ieceres līdz klausītājam.
PUTNI
1966 / animācijas filma / režisors Arnolds Burovs / 10'
Filma veidota pēc latviešu tautas pasaku motīviem un stāsta par to, kā bagātais kungs nozadzis nabaga zemniekam burvju dzirnavas. Taču zemniekam tās izdodas atgūt ar uzticamu draugu – suņuka un gaiļa – palīdzību.
Pirms 60 gadiem uzņemta pirmā Rīgas kinostudijas leļļu filma, to radīja četri no Leļļu teātra pārnākuši profesionāli domubiedri režisora un mākslinieka Arnolda Burova vadībā. Veiksmīgs sākums stabilai un ilggadīgai tradīcijai, pierādījums autoru intuitīvajai un nemaldīgajai prasmei strādāt ar leļļu animācijā nepieciešamo nosacītību. Filmas pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.
2001 / animācijas filma / režisore Roze Stiebra / 26'
Rīga ir sena un noslēpumaina pilsēta, kurā kopā ar cilvēkiem mājo arī citas neparastas un apbrīnojamas radības. Filmas galvenais varonis cālēns Justiņš sapņo kļūt par Rīgas sargātāju – zelta gaili pilsētas augstākajā tornī. Tomēr viņam vēl jāizaug par īstu gaili, un šajā pieaugšanas ceļā Justiņš kopā ar meiteni Anci piedzīvo dažādus brīnumus un uztraukumus gan uz Vecrīgas jumtiem, gan pazemē, gan kuģojot pa Daugavu.
2001 / dokumentālā filma / režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns / 30'
Pirms 25 gadiem veidota filma par putnu un cilvēku sadzīvošanu pilsētas centrā. Divi simti ūdensputnu pāru, kas parasti apmetas un perē klusā liedagā, šoreiz ir izvēlējušies Preses nama jumtu Rīgā. Kāda ir cilvēku attieksme pret lielāko zīriņu koloniju Eiropā - pret skaistumu un traucējošo troksni, pret pievilcību un mēsliem, pret pikējošiem uzbrukumiem? Kurš pārvaldīs jumtu? Putnu attieksme ir skaidra – viņi visu vēro no augšas.
2004 / dokumentālā filma / režisore Laila Pakalniņa / 36'
Ir vietas, par kurām mēs neko negribam zināt; mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības – kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.
Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā jau atkal pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules horeogrāfiju pārvērš intuitīvi smalkā bezvārdu metaforā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja filmu mūzikas autors.
