Nacionālā kino balva LIELAIS KRISTAPS
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps, kas izvērtē aizvadītā gada labākās filmas un kinoprofesionāļus, norisinās no 24. līdz 27. februārim, tās ietvaros paredzēti gan filmu seansi kinoteātrī Splendid Palace, gan vairākas filmu programmas tiešsaistē – portālā www.filmas.lv līdz 5. martam.
Ieva Kundziņa - Balva par mūža ieguldījumu
Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā saņem kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, kura Rīgas kinostudijā sāka strādāt 1966. gadā ar spēlfilmu Noktirne.
Spēlfilma, 1967, 77’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.
Spēlfilma, 1972, 90’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens cits to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst konkurenta Nagaiņa znots Sausais.
Spēlfilma, 1973, 67’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Autozagļu banda uzzina, ka lauku mājas saimniecei Kņopienei brālis uzdāvinājis volgu. Ādolfs un Spuļģis maskējas par veterinārārstiem un mēģina mašīnu nozagt, bet večiņa izrādās tīri sprigana un tik viegli neļaujas piekrāpties. Vētrainie piedzīvojumi beidzas somu pirtī, kur atklājas, ka Kņopiene patiesībā ir pārģērbta milicijas leitnante Gita un tā bijusi rūpīgi izplānota zagļu ķeršanas operācija.
Spēlfilma, 1977, 85’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Spēlfilma, 1979, 88’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Filma pēc Elīnas Zālītes romāna. Trīsdesmito gadu sākums Latvijā, nabadzīga lauku meitene Elza ierodas Rīgā un kļūst par inteliģento bezdarbnieci. Viņu bildina bagātais, bet pavecais Ķikuļa kungs, un Elza cer uz jaunu un skaistu dzīvi, tomēr nespēj iemīlēt veco vīru. Drīz viņa iemīlas svešiniekā, kurš izrādās Ķikuļa kunga dēls Italo, tomēr pilnīgas laimes vietā Elza nokļūst uz apsūdzēto sola par vīra slepkavību.
Spēlfilma, 1983, 85’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Filma pēc Viļa Lāča romāna Akmeņainais ceļš. 30. gadu Latvija, ostas krāvēja dēls Roberts Līviņš pats saviem spēkiem, ar smagu darbu un talantu izcīna arhitekta diplomu, taču attiecībās ar bagātā uzņēmēja Ulpes meitu Līviju saprot, ka augstākajai sabiedrībai nepatiks viņa izcelsme, arī māsa Alise, vienkārša friziere, un viņas draugs, avantūrists un izbijis bokseris Ēriks.
Spēlfilma, 1985, 77’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Ko tik visu Sprīdītis piedzīvo, gan Vēja mātes dēlus uzraugot, gan pieveicot milzi Lutausi, gan Sīkstuli! Ar brīnumsvilpīti un sprunguliņu bruņots, Sprīdītis dodas uz karaļpili, uzveic velnu un atbrīvo pili no nelabā varas. Tomēr, tik daudz visa kā svešās malās piedzīvojis, Sprīdītis saprot, ka ne karaļvalsts, ne princese Zeltīte viņam laimi neatnesīs, jo cilvēka īstā vieta ir viņa dzimtajā zemē, starp tuviniekiem, mājās.
Spēlfilma, 1990, 96’ kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa
Filma veidota pēc latviešu literatūras klasiķes Annas Brigaderes lugas motīviem. Maija un Paija ir brīnumpasaka ar pamata tēliem, kuri raksturīgi visai Eiropas folklorai, – labestīga, čakla pameita, kas cieš no pamātes pārestībām, un izlutināta, slinka mātes meita. Taču latviešu rakstniece savdabīgi veido savu fantastisko sižetu, liekot varonēm iet caur pazemes valstības pārbaudījumiem un atgriezties atpakaļ tēva mājās. Šī pasaka apliecina mūžīgus ideālus – labā uzvaru pār ļauno, darba tikumu, žēlastību, uzticību un labu sirdi.
Viņi ir ar mums
Filmu programma Viņi ir ar mums godina spilgtas Latvijas kino personības, no kurām atvadījāmies 2021. gadā.
Spēlfilma, 1977, 85’ komponists Mārtiņš Brauns
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Koncertfilma, 1978, 31’ režisors un producents Ansis Bērziņš
Ekrāna versijā – Raimonda Paula mūzikls pēc Teodora Dreizera romāna Māsa Kerija motīviem, minimālistisko uzvedumu mākslinieka Jura Toropina neparastajā scenogrāfijā izspēlē Dailes teātra sestās studijas audzēkņi. Lomās – Maija Ķirse (Kerija), Andris Bērziņš (Druē), Varis Vētra (Herstvuds), dzied Mirdza Zīvere, Žoržs Siksna, Vladimirs Sisojevs, Margarita Madrite. Spēli vada komponists Raimonds Pauls.
Režisora un producenta Anša Bērziņa filmu izlase ŠEIT.
Spēlfilma, 1980, 84’ galvenajā lomā aktrise Astrīda Kairiša
Mazpilsētas skolotājai Annai ir 38 gadi un viņa arvien biežāk aizdomājas, kā dzīvot tālāk. Viņa sapņo nevis par precēšanos, bet par bērnu, un dzīve piespēlē iespēju. Anna uzskata, ka attiecībām ar iebraucēju Viktoru nebūs turpinājuma, jo viņam citā pilsētā ir sieva un dēls, taču Viktors tik ļoti aizrāvies ar nejauši satikto sievieti, ka gatavs mainīt visu savu dzīvi. Annai jāizlemj, vai viņa grib savu laimi būvēt uz citu cilvēku nelaimes.
Aktrises Astrīdas Kairišas filmu izlase ŠEIT.
Spēlfilma, 1993, 62' galvenajā lomā aktieris Armands Reinfelds
Jauna režisora debijas spēlfilma, skarbs, ironisks un sarkastisks 90. gadu stāsts par to, kā drauga noslepkavošana radikāli izmaina jauna cilvēka dzīvi, izmeklēšanas procesā nonākot konfliktā ar naidīgu un agresīvu vidi.
Animācijas filma, 2000, 6’ režisors Nils Skapāns
Mazliet priecīgs un arī mazliet skumjš stāsts par sniegavīriem un… pavasari. Par to, ka visam un katram ir savs laiks un vieta. Arī tam zaķim, kuram izdevās pavasarī tikt pie svaigiem burkāniem.
Režisora Nila Skapāna filmu izlase ŠEIT.
Animācijas filma, 2010, 15’ režisors Nils Skapāns
Vieglprātīgi gaisīgā Ragana dzīvo kopā ar savu pelēko runci, klausās tango mūziku un priecājas par dzīvi. Vēl aizraujošāk ir tad, kad pavisam parasta diena pārvēršas piedzīvojumā un kļūst par gluži neparastu dienu.
Dokumentālā filma, 2003, 79’ režisors un producents Askolds Saulītis
Stāsts par četriem draugiem, kas brīvajā laikā Latvijas mežos un pļavās meklē Otrajā pasaules karā kritušos un bezvēsts pazudušos karavīrus. Kas liek trīsdesmit gadus veciem vīriešiem doties uz aizmirstiem kaujas laukiem? Atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē dzīves jēgas noslēpumā.
Dokumentālā filma, 2014, 52’ režisors Olafs Okonovs
Dokumentālā filma Teritorija. Vija Celmiņš pirmo reizi atklāj Amerikā dzīvojošās latviešu izcelsmes mākslinieces radošo procesu un viņas unikālo personību. Filmēšanas grupa Viju Celmiņš apmeklēja Ņujorkā un Longailendā, kur tai bija ne tikai ekskluzīva iespēja vērot mākslinieces darba procesu, bet arī tikties ar viņas domubiedriem un būt klāt Ņujorkas mākslas dzīves notikumos.
Režisora Olafa Okonova filmu izlase ŠEIT.
Studentu filmas / no 27. februāra
Īsfilmas, kas nominētas kategorijā Labākā studentu filma un cīnās par balvu – Lielā Kristapa lukturi. Filmas veidojuši Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas un Baltijas Filmu un mediju skolas studenti.
2021, 52’ režisore Lāsma Bērtule, LKA Nacionālā Filmu skola
Vecā Stendera Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas 1. daļas brīva ekranizācija. Kurzemes-Zemgales hercogistes nomale, 18. gadsimta otrā puse, dzimtbūšanu neviens vēl nav atcēlis. Mācītājs, literāts un zinātnieks Gothards Frīdrihs Stenders dzīvo starp māņticīgiem latviešiem, aizrautīgi cenšoties tos saprast, apgaismot un ievest prātļaužu kārtā. Šim nolūkam viņš sacer grāmatu par to, kā ir iekārtota pasaule.
2021, 29’ režisors Emīls Alps, LKA Nacionālā Filmu skola
Mia, paklausīga klavierskolotājas meita, izaicina mātes pacietību, kopīgi ar kaimiņu zēnu atklājot pasauli ārpus sev pazīstamās vides. Šis pieaugšanas stāsts pilnībā uzņemts caur fiksētu skatupunktu no Mias istabas griestiem, atspoguļojot nelielus mirkļus no 16 gadus ilgas meitenes dzīves, kas sākas kā vienkāršs bērna ikdienas atspoguļojums, bet pārvēršas dramatiskā pusaudža pieredzē, vainagojoties ar lēmumu, kura pieņemšanai bija nepieciešams viss šis laiks.
2021, 17’ režisors Jāzeps Podnieks, LKA Nacionālā Filmu skola
Par spīti ļaunām zīmēm un drīzam negaisam, zvejnieks dodas jūrā… un neatgriežas. Zvejnieka sieva meklē burvi, kurš spētu nomierināt vētru un atgādāt atpakaļ krastā viņas vīrieti, taču ceļojuma laikā sieviete saskaras ar maldiem un mulsinošām parādībām.
2021, 28’ režisore Līva Polkmane, LKA Nacionālā Filmu skola
Ir 2009. gads, un divi brāļi, Laimonis un Ojārs, negaidot kļūst par kādas īpatnējas televīzijas spēles dalībniekiem cerībā laimēt jaunu automašīnu. Viņu uzdevums? Spēt ilgāk par citiem noturēt roku uz kārotās mašīnas. Sāncensība, kas sākusies aiz rotaļīga spīta, pamazām kļūst arvien nežēlīgāka.
2021, 20’ režisore Elza Gauja, LKA Nacionālā Filmu skola
Pamestajā pilsētā Irbenē ir palicis vien radioteleskops un divi pēdējie iedzīvotāji – astronomijas profesors Juris un metālu utilizētājs Gena. Par spīti spilgto raksturu atšķirībām, abi prāto viens par otru, par citplanētiešiem, karu un zvaigznēm.
