Filmu maratons 2025
Sveiki svētkos, mīļie draugi!
Turpinot tradīciju, aicinām Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu svinēt kopā ar Latvijas kino – jau 20 gadus notiek Nacionālā Kino centra rīkotais 4. maija Latvijas filmu maratons, un jau sesto reizi svētku programma skatāma arī Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv visā pasaulē; šogad ieskats 1990. gada Latvijā un satikšanās ar kaķiem kā animācijas filmu varoņiem!
Ievērojiet, ka Latvijas valsts svētku diena soļo kopā ar jums apkārt visai zemeslodei – šī filmu izlase pieejama bez maksas visās pasaules valstīs tieši 4. maijā visas diennakts garumā, atbilstoši katras valsts laika joslai.
Animācija
Režisors Arnolds Burovs / 1967 / 9'
Mazs puika pieradis nevīžīgi apieties ar rotaļlietām un tikpat nejauki izturas pret savu labāko draugu – rudo kaķēnu. Izgudrojot arvien jaunas izklaides, puikam gadās nokaitināt burvju mākslinieku, kurš dusmās pārvērš zēnu par lelli, un nu kaķēns sava mocītāja acīs izaug par mežonīgu tīģeri. Nav viegli izbēgt no zvēra un panākt, lai viss atkal nostājas savās vietās.
Režisore Roze Stiebra / 1971 / 8'
Animācijas filma pēc latviešu tautas pasakas motīviem. Pieci kaķi ir diezgan slinki un negausīgi radījumi, pieraduši dzīvot pie visa gatava, nevis rūpēties par savu iztikšanu. Kad mājas pele iesaka pašiem braukt mežā un gādāt malku, kaķiem diez ko labi tas neizdodas, tikai uzdzen dusmas…
Režisors Ansis Bērziņš / 1993 / 7'
Violetā Kosmiskā Kaķene svin dzimšanas dienu un nolemj cienāt viesus ar saldējumu, bet cienasta gatavošanas laikā aizpļāpājas pa telefonu, un saldējuma mašīna tikmēr izraisa milzīgu kosmisko sniegputeni. Situāciju atrisināt var tikai dzeltenzilais kaķis – glābējrobots Indriķis XIII.
Režisors Vladimirs Leščovs / 2004 / 7'
Viņa atnāk naktī klusi kā kaķis. Viņa neļaus viņam aizmigt, kamēr viņš to nepabaros. Viņa vēlas pienu, kuru viņš atradis starp sapni un īstenību. Viņas vārds ir Bezmiegs. Ar zīmuļiem krāsotā attēla ņirboņa izceļ trauksmaino stāvokli starp nomodu un miegu.
Režisors Reinis Kalnaellis / 2009 / 7'
Pilsētas nomalē, ābeļdārza vidū stāv senlaicīgs koka skapis, kuru par savu mājvietu izvēlējies Kaķis un viņa draugs Pelēns. Rudeņos Kaķis vāc ābolus konservēšanai un tumšo vakaru vienmuļību kliedē ar adīšanu. Šajā rudenī viņu rimto dzīvi pārtrauc pēkšņi dārzā ieripojusi ola.
Režisors Edmunds Jansons / 2012 / 2'
Auduma bērniņus - Zeķīti, Cimdiņu, Spilventiņu un Lakatiņu - pieskata gādīgais Kaķis. Zeķīte grib pašūpoties ar Spilventiņu, bet viņš izrādās pārāk smags, savukārt Spilventiņš domā, ka Zeķīte ir par vieglu.
Režisors Edmunds Jansons / 2012 / 2'
Stāsts par četriem auduma bērniņiem - Zeķīti, Cimdiņu, Spilventiņu un Lakatiņu. Zeķīte atrod kaut ko sarkanu un apaļu. Kas tas varētu būt? Varbūt šņukurs?
Režisors Jānis Cimmermanis / 2010 / 8'
Nakts vidū cauri pilsētai brauc dīvaina auto karavāna. No rīta bērni uz ielas atrod lielu kasti, no kuras atskan mīklainas skaņas. Tiek izsaukti Avārijas brigādes vīri, viņi uzmanīgi atver kasti, un no tās izrāpjas tīģeriene ar mazuli, kas atpalikuši no ceļojošā cirka. Vēlāk izrādās, ka Avārijas brigādes palīdzība būs nepieciešama arī cirka arēnā.
Režisors Nils Skapāns / 2010 / 15'
Vieglprātīgi gaisīgā Ragana dzīvo kopā ar savu pelēko runci, klausās tango mūziku un priecājas par dzīvi. Vēl aizraujošāk ir tad, kad pavisam parasta diena pārvēršas piedzīvojumā un kļūst par gluži neparastu dienu.
Režisors Nils Skapāns / 2013 / 7'
Ir tik jauki un jautri, ja mājās ir kaķis (vai kāds cits zvērs), ar kuru spēlēties! Arī kaķis uzticējās un domāja, ka tas ir ļoti labi – būt mājās... Līdz brīdim, kad attapās iespundēts maisā, kaut kur uz ielas, viens pats... Tomēr - viss beidzās labi!
Latvijas hronika
Režisors Aivars Freimanis / 1990 / 10'
Latvijas notikumu kolāža. Uz Ministru padomes jumta LPSR karogu nomaina sarkanbaltsarkanais; rūpnīcā VEF bijis ugunsgrēks, Motormuzejā izstādītas PSRS politiķu vaska figūras un māksliniece Edīte Grīnberga vēl veido Ņikitas Hruščova galvu. Kinoteātrī Rīga svin 50 gadu jubileju filmai Zvejnieka dēls – 50, viesnīcā Rīga pulcējas jaundibinātā Latvijas detektīvžanra asociācija. Kinožurnāla autori uzmet ironisku skatu laikmetīgās mākslas izstādei viesnīcas Latvija izstāžu zālē un noslēdz kinožurnālu ar jaunāko modes deju lambada.
Režisors Aleksandrs Gribermans / 1990 / 10'
Tuvojas pirmās brīvās vēlēšanas, uz LPSR Augstākās padomes deputātu amatiem kandidē arī tautfrontieši, Siguldas 175. vēlēšanu apgabalā – jurists Juris Bojārs un arhibīskaps Kārlis Gailītis. Ražošanas apvienībā Sputņiks ražo sarkanbaltsarkanus karogus un atjaunotos ģerboņus, Latvijai vajadzēs vismaz 300 000 karogu. Pavārs Artūrs Bērziņš jau gadiem ilgi strādā ēdnīcu kompleksā Vefietis, mākslinieks Kurts Fridrihsons gatavo 80 gadu jubilejas izstādi Pēdas.
Režisors Aivars Freimanis / 1990 / 10'
Kinožurnālam ar 13. numuru un nosaukumu "Piemineklis" sākuma titros parādās melns kaķis, tālāk seko kontrastu principā balstīts stāsts bez vārdiem – par Vecrīgu, kuras namu fasādes var rādīt tūristiem, bet ciešāka ieskatīšanās atklāj gadiem nekoptu un neaprūpētu vidi. Tomēr izskaņa ir cerīga – pilsētā ierodas jaunas slotas un sākas sakopšanas darbi. Kinožurnāla skaņu celiņā – dažādu gadu estrādes dziesmas par Rīgu.
Režisore Biruta Veldre / 1990 / 10'
Aprīlis un maijs, Latvijas nākotnei izšķirošas dienas. 21. aprīlī tautas sapulcē stadionā Daugava dzejnieks Imants Ziedonis apraksta krievu migrantu invāziju Latvijā ar asprātīgu metaforu par ziloni un skudru. 3. maijā nesen ievēlētās Augstākās padomes 1. sesijā par AP priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu, sēdē uzstājas gan Tautas frontes, gan Interfrontes deputāti, 4. maijā notiek balsojums par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. Spriedze sēžu zālē un nama ārpusē, kur sapulcējusies tauta gaida balsošanas rezultātu, gaviles un prieka asaras pēc deklarācijas pieņemšanas.
Režisore Rūta Celma / 1990 / 11'
Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saieta atklāšana Rīgā, Vērmaņdārzā, Pēteris Lūcis runā ar režisora Kristapa Lindes dēlu Ilgvaru Lindi no Zviedrijas. Rīgas Kino muzeja izstāde Peitavas ielā. Dzintars Lapenieks no ASV atklāj piemiņas akmeni sava tēva, kinorežisora Viļa Lapenieka dzimtajās mājās Ezermurēnos Madonas rajona Liezerē. Fragmenti no Viļa Lapenieka filmas Kas mēs esam? Ko mēs spējam? (1947) par trimdas latviešiem Eiropā.
Režisors Pauls Pakalns / 1990 / 10'
Mākslinieks Auseklis Baušķenieks 80. jubilejā – Torņakalnā, bērnības fotogrāfijās un gleznās. Uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju atjauno muitas kontroli, pirmo posteni Balvu rajonā atklāj Latvijas Republikas Muitas departamenta vadītājs Aivars Saliņš. Latvijas Tautas frontes III kongresā runā LTF domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks un ministru prezidents Ivars Godmanis. Spilves lidlaukā jaunatnes centrs Forums rīko pirmās legālās motociklistu sacensības Rokeris - 90.
Režisors Anatolijs Pjatkins / 1990 / 9'
Rīgā pie Brīvības pieminekļa publiskai apskatei novietots Berlīnes mūra fragments. Pilsētas ielās – garas rindas pie veikaliem un kioskiem, arī pie jaunatklātās saldējuma kafejnīcas Pingvīns; Čiekurkalna tirgū drudžaina rosība. Laukos, Cēsu rajona Kaives ciemā, Otomāra Oškalna vārdā nosauktajā kolhozā, valda postaža un nabadzība, jaunais priekšsēdētājs Jānis Fridrihsons ir pesimistisks, tomēr Rubeņu mājās vecās saimnieces meita un znots atgriezušies strādāt lauku darbus.
Dokumentālās filmas
Režisors Andrejs Apsītis / 1990 / 10'
Latvijas kinoportrets 1990. gada 3. maijā, dienu pirms vēsturiskās Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Dokumentāli fiksēta liecība par to, ko šajā dienā darīja ļaudis pilsētās un laukos, fonā skanot Augstākās Padomes sesijas runām.
Režisors Juris Podnieks / 1990 / 64'
Emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – centieniem iegūt politisku neatkarību un pašnoteikšanās tiesības. Atsevišķu cilvēku stāsti atspoguļo 20. gadsimta sarežģītās vēstures līkločus un Atmodas laiku, kad militāram pārspēkam pretī stājās gara spēks – dziesma. Filmas caurviju pavediens ir 1990. gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši.
