Nacionālā kino balva LIELAIS KRISTAPS
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps reizi gadā izvērtē visu nozīmīgāko, kas tapis Latvijas filmu nozarē, un pie skatītājiem nāk divos formātos – klātienē un tiešsaistē. Par klātienes filmu seansiem dažādās kinoizrādīšanas vietās viss lasāms Lielā Kristapa mājaslapā ŠEIT, bet tiešsaistes festivāls notiek portālā filmas.lv un vienlaikus visā Latvijā no 27. februāra līdz 1. martam.
Tiešsaistes festivāla programmu veido divas filmu kolekcijas – LIELĀ KRISTAPA 2024 labāko filmu izlase, kas balvas saņēma pirms gada, un kinovēstures izlase ar spilgtākajām liecībām, kas stāsta par kaskadiera darbu filmās, – balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņem ULDIS VEISPALS.
2024. gada Lielā Kristapa laureāti
Režisors Dāvis Sīmanis / producents Mistrus Media / 2024 / 103’ 12+
Vēsturiska drāma, kas veidota pēc Eiropā pazīstamās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.
Pasaules pirmizrādi filma piedzīvo Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā, saņemot Ekumēniskās žūrijas balvu, 2024. gada rudenī režisoram Dāvim Sīmanim par filmu Marijas klusums piešķirta Baltijas Asamblejas balva mākslā.
MEDIJOS:
"Apspiesto versija" (Elīna Reitere, Kino Raksti, 5.04.2024.)
"Marijas Leiko gaitas vācu mēmajā kino" (Armīns Jēgers, Kino Raksti, 6.02.2024.)
Režisors Jānis Ābele / producents KMM visuals, Tet+ / 2024 / 30' 7+
Ģimene dodas atpūsties kempingā pie jūras. Kādu vakaru meitas, Hanna un Eva, atrod aizraujošu jūrnieka dienasgrāmatu, taču māsas neapzinās, ka tā nesīs tikai nelaimi.
Režisora Jāņa Ābeles filma ir viena no sešām īsfilmām antoloģijā Briesmīgi stāstiņi, kas tika iecerēta kā latviešu mītu un spoku stāstu rosināti piedzīvojumi šausmu un mistiska trillera žanrā.
MEDIJOS:
"Briesmīgi stāstiņi. Frankenantoloģija Latvijas laukos" (Žulijens Nuhums Kulibali, Kino Raksti, 14.02.2025.)
Režisores Antra Cilinska, Anna Viduleja / producents Jura Podnieka Studija / 2024 / 128’ 12+
Režisors un operators Juris Podnieks bieži mēdza atkārtot to, ka pirms nokļūsim ellē vai paradīzē, pie tiem "lielajiem vārtiem" - ikvienam režisoram būs jānoskatās savas filmas un jāatbild par tām. Ir tapusi filma, gluži kā saruna pirms bezgalības, kas balstīta uz Podnieka rakstītām dienasgrāmatām un intervijām. Viņš ir viens no spožākajiem latviešu dokumentālā kino saimes pārstāvjiem – sava ceļa gājējs, kurš tieši un skaudri spēja runāt par laiku, sabiedrību, indivīdu un nāciju.
MEDIJOS:
"Nodibināt Juri" (Kristīne Briede, Kino Raksti, 27.04.2024.)
"Arhīva afekts" (Zane Balčus, Kino Raksti, 18.03.2024.)
Režisors Andrejs Ēķis / producents Cinevilla Films, Tet+ / 2024 / 1.-3. sērija 16+
Visas 7 sērijas skatieties Tet+
Daudzsēriju filma Dumpis balstīta vēsturiskos notikumos – 1975. gadā uz padomju karakuģa notiek sacelšanās mēģinājums, kuru ierosina kuģa politvadītājs, naivais ideālists Špagins (lomā Dainis Grūbe). Filma septiņās sērijās rāda drūmu Brežņeva laika stagnāciju, komunālā dzīvokļa sadzīvi Rīgā, padomju nomenklatūras visatļautību gan militārā sistēmā, gan ārpus tās, un pretstatā – galvenā varoņa aizrautīgi donkihotisko cīņu par cilvēka tiesībām un brīvībām. Tas ir gandrīz neticams notikumu pavērsiens totalitārisma apstākļos – viens kaismīgi pārliecināts revolucionārs spēj iedvesmot milzīga karakuģa apkalpi un aizraut līdzi protestā pret sistēmu.
Filmas uzņemšanā izmantoti gan īsti Latvijas armijas karakuģi Rīgā un Liepājā, gan ledlauzis Foros Rīgas ostā, gan iespaidīgas dekorācijas kuģa iekšskatiem, 70. gadu komunālajam dzīvoklim, kafejnīcām un modes namam. Filmas ainas tapušas kinopilsētā Cinevilla, Viskaļu radošajā namā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā un citur. Attēla apstrāde un vizuālie efekti veidoti, sadarbojoties ar Ukrainas speciālistiem.
MEDIJOS:
"Labā komunista disonanse" (Sonora Broka, Kino Raksti, 11.04.2024.)
"Dumpis. Kāda jēga no tā?" (Ilmārs Šlāpins, Kino Raksti, 30.04.2024.)
"Grafiti uz karakuģa" (Agris Redovičs, Kino Raksti, 9.05.2024.)
Režisore Agnese Laizāne / producents K Films / 2024 / 116' 12+
Filma caur iedvesmojošiem senioru stāstiem atklāj vecuma skaistumu, dzīves spēku un paaudžu attiecības, sniedzot skatītājiem gan emocionāli aizkustinošu, gan pozitīvi motivējošu pieredzi. Filmas galvenie varoņi ir trīs seniori, kuru dzīvesstāsts pierāda, ka vecums nav šķērslis, lai dzīvotu ar prieku un entuziasmu. 97 gadus vecā tēlniece Ēvī turpina strādāt pie savām skulptūrām, 86 gadus vecais Alfons ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde un Gunārs svin 65. kāzu gadadienu, būdami 86 un 85 gadus veci. Neviens no viņiem nejūtas vecs, bet ķermeņa novecošana ir izaicinājums, kuru viņi pieņem ar izcili pozitīvu attieksmi pret dzīvi.
MEDIJOS:
"Divas filmas, dažādi skatītāji" (Anna Žabicka, Kino Raksti, 4.04.2025.)
Režisore Gerda Jirgena / producents Tricksters Pictures, Latvijas Televīzija / 2024 / 27’ 7+
Kad Gerdai bija divi gadi, vecāki viņu atstāja Latvijā, kamēr paši devās uz Īriju strādāt. Šī pieredze un atmiņas Gerdu nelaiž vaļā joprojām, tāpēc viņa meklē jauniešus ar līdzīgu bērnības pieredzi, lai dalītos, uzklausītu un saņemtu drosmi runāt ar saviem vecākiem par laiku, kas neatgriezeniski ietekmējis viņu dzīvi. Filma parāda būtisku sabiedrības problēmu – ekonomiskās krīzes laika bērni, kuri uzauguši vecāku prombūtnē, viņu emocionālie pārdzīvojumi un traumas, kas tagad ietekmē viņu nu jau pieaugušo cilvēku dzīves.
Filma uzņemta Latvijas Televīzijas ikgadējā dokumentālo īsfilmu cikla Latvijas kods ietvaros un saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma.
MEDIJOS:
"Latvijas kods. Redzēt tālāk par savu degunu" (Anna Belkovska, Kino Raksti, 2.12.2024.)
Režisore Amanda Grīnberga / producents Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola / 2024 / 10’ 7+
Luna ir stāsts par to, ko atceras un ko ne. Galvenā varone Luna ir uzsākusi jaunu dzīves posmu. Šaubu un neziņas pārņemta, viņa pavada pirmo rītu jaunajā mājvietā un nonāk asociatīvu atmiņu ceļojumā, kurā atminas savas bērnības ainas. Sarežģītais mātes tēls un viņu sarežģītās attiecības liek Lunai mirklīgi formēt savu identitāti un paštēlu, un šie nospiedumi mudina viņu apšaubīt savu līdzšinējo sapratni par mīlestību, ģimeni un pašai sevi. Nezināmais un cerīgais jaucas ar pazīstamo un nolemto.
MEDIJOS:
"Ar iekšupvērstu objektīvu. Lielais Kristaps īsfilmās" (Žulijens Nuhums Kulibali, Kino Raksti, 28.01.2025.)
Balva par mūža ieguldījumu - kaskadieris Uldis Veispals
Uldis Veispals (1948) ir profesionālās kaskadieru kustības aizsācējs Latvijā un Baltijā, pirmās Rīgas kinostudijas kaskadieru grupas dibinātājs (1975) un vadītājs, daudzu kaskadieru darbu inscenētājs un pedagogs, filmējies vairākos simtos kinofilmu un televīzijas projektu Latvijā un pasaulē.
Īpašajai portāla filmas.lv izlasei izvēlētas divas režisora Aloiza Brenča kriminālfilmas, kurās kaskadieru grupas darbs novērtējams kā īpaši iespaidīgs; režisora Ērika Lāča spēlfilma, kurā Uldim Veispalam ir epizodiska loma ar līgavas zagšanu un auto vadīšanu ekstrēmos apstākļos, un divi dokumentāli īsformāta darbi – kinožurnāla sižets par Rīgas kinostudijas kaskadieru grupas pirmajiem gadiem un Jura Podnieka īsfilma Puikas, zirgos!, kas stāsta par moderno pieccīņu – sporta veidu, kas bijis arī Ulda Veispala profesionālās dzīves pamatā.
Režisors Aloizs Brenčs / Rīgas kinostudija / 1976 / 91' 7+
Voldemārs Viters pēc septiņiem cietumā pavadītiem gadiem atgriežas brīvībā. Viņam ir 46 gadi un vairāk arī nekā – ne ģimenes, ne darba. Daži no viņa vecajiem draugiem atteikušies no krimināli sodāmām nodarbēm, milicis Leo Aleksandrs cenšas pierunāt Voldi aizmirst pagātni, uz to mudina arī iepazīšanās ar skaisto taksometra šoferi Irēnu. Tomēr zādzību organizators Teksis ierosina aplaupīt juvelierveikalu, un Voldis piekrīt, domādams, ka tā būs pēdējā reize, pēc kuras viņš sāks jaunu dzīvi.
20. gadsimta 70. gados Rīgas kinostudijas populārākā produkcija ir kriminālfilmas, un atzītākais meistars šajā žanrā ir režisors Aloizs Brenčs, kurš katru gadu uzņem pa vienam trillerim un uzskata, ka režisoram ir tieši nepieciešams specializēties vienā žanrā. Filma Liekam būt ir īpaša virsotne Brenča filmogrāfijā – psiholoģiska drāma, kuras centrā ir nevis nozieguma izdarīšanas vai izmeklēšanas process, bet noziedznieka emocionālais krahs, saprotot, ka līdz šim amorāli dzīvotā dzīve padarījusi viņu par lieku un nevienam nevajadzīgu cilvēku. Lai nodrošinātu darbības ticamību, filmai kā konsultanti tika piesaistīti Iekšlietu ministrijas speciālisti, turklāt šī ir pirmā filma, kurā liela loma ir kinostudijā nesen nodibinātajai kaskadieru grupai.
Režisors Ēriks Lācis / Rīgas kinostudija / 1977 / 81’ 7+
Zvejas kuģa reiss Atlantijas okeānā ilgst pusgadu, un vienīgā saite ar mājās palikušajām sievām ir telegrammas un vēstules. Matrozis Juris devies savā pirmajā reisā, lai nopelnītu naudu mašīnai, un cer, ka mājās viņu gaida tikko apprecētā sieva. Kapteinim mājās palikusi slima meitiņa, kurai tieši reisa laikā jāpārcieš smaga operācija. Zvejnieku komandā notiek raksturu pierīvēšanās, katram savas problēmas un atmiņas par dzīvi krastā.
Filma Zem apgāztā mēness ir rets gadījums kinostudijas vēsturē - lai zvejnieku dzīvi rādītu pēc iespējas autentiskāku, režisors Ēriks Lācis scenārija pamatu veidoja, piecus mēnešus strādājot par zvejas kuģa matrozi Atlantijas okeānā, un arī filmēšana notiek uz īsta kuģa īstā tāljūru zvejā aiz ekvatora, ņemot vērā operatora Dāvja Sīmaņa apgalvojumu, ka "tur ir pilnīgi citāds apgaismojuma efekts un jūra pilnīgi citā krāsā".
Režisors Aloizs Brenčs / Rīgas kinostudija / 1977 / 89' 7+
Vilciena mašīnistam Pētersonam kāds nepazīstamais sāk regulāri ieskaitīt naudu krājkases kontā. Ar laiku Pētersons uzzina, ka šī nauda viņam tiek maksāta par līdzdalību noziegumā, un pats uz savu galvu sāk izmeklēšanu.
MEDIJOS:
"Atbildi meklējot" (Valdis Indrups, žurnāls Zvaigzne, 5/1978)
"Dāvanas pa telefonu" (režisors Aloizs Brenčs par filmas aktieriem, avīze Darba Karogs, 5.10.1978.)
Režisors Ivars Kraulītis / Rīgas kinostudija / 1977 / 3’ 7+
Fragments no kinožurnāla Padomju Latvija 28 / 1977 - sižets par Rīgas kinostudijas kaskadieru grupu, kuru vada Uldis Veispals, profesionālās kaskadieru kustības aizsācējs Latvijā un Baltijā, kaskadieru darbu inscenētājs un pedagogs. Kinožurnāla sižets rāda kaskadieru treniņus un darbu filmēšanas laukumā, iekļaujot iespaidīgus fragmentus no spēlfilmām Liekam būt (1976) un Robina Huda bultas (1975).
Režisors Juris Podnieks / Rīgas kinostudija / 1979 / 18’ 7+
Puikas uz pieccīņu atnāk tad, kad viņos sāk mosties enerģija un vēlēšanās sevi pierādīt. Un pat tad, ja kāds nekļūst par slavenu sportistu, pieccīņas treniņi viņam „iedod mugurkaulu, uz kura noturēt dzīves smagumu," saka Latvijas izlases treneris Ainārs Leja. Arī filmas autors Juris Podnieks pusaudža gados ir trenējies pieccīņā, kur „izaug personības, ar kurām ļoti nopietni jārēķinās arī citās dzīves nozarēs," saka treneris. Filmā par pieccīņu runā gan paši puikas, gan Latvijas izlases sportists Vladimirs Kravcovs, kaskadieru grupas treneris Uldis Veispals un citi treneri.