
Nacionālā kino balva LIELAIS KRISTAPS

Nacionālās kino balvas pasākumi notiek divos formātos – klātienē un tiešsaistē. Par klātienes filmu seansiem kinoteātros viss lasāms Lielā Kristapa mājaslapā ŠEIT, bet tiešsaistes festivāls notiek portālā filmas.lv un vienlaikus visā pasaulē no 1. februāra līdz 4. februārim.
Tiešsaistes festivāla programmu veido divas filmu kolekcijas – režisora PĒTERA KRILOVA īpašā izlase – ieskats viņa darbos, kas novērtēti ar balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā; un LIELĀ KRISTAPA 2023 labāko filmu izlase, kas balvas saņēma pirms gada.
2023. gada Lielā Kristapa laureāti

Režisore Elza Gauja / studija Picture House / 2024 / 88' 12+
Kā vinnēt loterijā ceļojumu uz Romu? Pastnieku pārim - Ernestam un Alvīnei - beidzot ir izstrādāts plāns, tomēr tam stājas ceļā Alvīnes strauji progresējošais atmiņas zudums.
Režisores Elzas Gaujas otrā pilnmetrāžas spēlfilma ir aizkustinošs divu pastnieku senioru mīlestības stāsts, kas ar vieglumu un smaidu, tomēr nezaudējot līdzjūtību, runā par sabiedrībā aktuālu tēmu.
Pēc pirmizrādes filma strauji izpelnījās skatītāju mīlestību un kļuva par vienu no gada populārākajām Latvijas filmām. Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps eksperti piešķīra filmai nominācijas par labākajiem aktierdarbiem galvenajās lomās (Indra Burkovska un Jānis Jarāns) un par labāko spēlfilmas operatora darbu (Aleksandrs Grebņevs), noslēguma ceremonijā filma saņēma balvu kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma.
MEDIJOS:
"Atvadu filma" (recenzē Laura Elcere, portāls Kino Raksti, 12.01.2024.)
"Pusotra stunda maiguma" (recenzē Anna Žabicka, portāls Kino Raksti, 17.01.2024.)

Režisors Armands Začs / studija White Picture / 2023 / 16’ 12+
Pēc pašnāvības mēģinājuma Mārtiņš savrupi aizvada dienas laukos un arvien vairāk grimst savā pasaulē. Kad draugi Dainis un Aleksandrs viņu apciemo, kļūst skaidrs, ka notikušais pārrāvis kādreizējo tuvību – ir grūti jokot, atcerēties, atrast vārdus un būt līdzās. Tomēr abi cer, ka Mārtiņš ir atveseļojies. Sen nesastaptajiem draugiem viņš nodzied dziesmu par pretošanās bezjēdzīgumu.

Režisors Staņislavs Tokalovs /studija Ego Media / 2023 / 100’ 12+
Sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem krievvalodīga Latvijas kinorežisora ģimenē, filma cenšas noskaidrot, kā dzīvo pusmiljonu lielā Baltijas krievu kopiena. Filmas pamatu veido trīs sieviešu dzīvesstāsti. Vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos. Māte strādā par pasniedzēju Transporta un sakaru institūtā, bet 18 gadus vecā meita ir jaunā māksliniece. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā.
Īpašu niansi filmai piešķir fakts, ka režisors Staņislavs Tokalovs to uzņēmis par savu paša ģimeni un filmā izgaismojas arī atšķirīgi pasaules uzskati. Tokalovs ieved skatītāju savu tuvinieku ikdienā – Latvijas krievvalodīgajā kopienā, Purvciema mikrorajonā, – un kopā ar operatoru un scenārija līdzautoru Valdi Celmiņu rada godīgu dokumentālu tuvplānu. Savā ziņā tā ir "perfekta vēsturiska melodrāma" par viņa ģimeni, Latvijas etnisko sadalījumu un piederību krievvalodīgajai sabiedrībai.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps žūrija atzina filmu Viss būs labi par gada labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu un apbalvoja arī par labāko montāžas režiju (Stefans Stabenovs), filmai tika piešķirtas arī nominācijas par labāko scenāriju, labāko dokumentālā kino režiju un labāko dokumentālā kino operatora darbu.
MEDIJOS:
„Cilvēki aiz stikla" (recenzē Krista Burāne, portāls Kino Raksti, 16.03.2023.)
„Viss būs labi vai viss būs tāpat" (recenzē Igors Gubenko, portāls Kino Raksti, 23.03.2023.)
„Āmurs, nevis spogulis, un piederība kā process" (diskusiju vada Rita Ruduša, portāls Kino Raksti, 9.05.2023.)

Režisori Mārcis Ābele, Lauris Ābele /studija Tritone Studio, Latvijas Televīzija / 2022 / 26’ 12+
Unikāla iespēja nonākt novērošanas kameru otrā pusē tieši pilnmēness naktīs un novērtēt Rīgas nakts dzīves kvalitāti un šarmu.
Divsimt divdesmit deviņu videokameru acis ik dienu vēro Rīgu, un filmas autori piedāvā vērot Vecrīgas naktsmaiņu no operatora jeb, precīzāk sakot, Rīgas pašvaldības policijas dispečerdienesta skatpunkta. Klātbūtnes efektu rada īstas un sulīgas policijas darbinieču piezīmes gan par Vecrīgas pastāvīgajiem klientiem jeb bezpajumtniekiem, gan par apreibušiem piektdienas nakts baudītājiem, demonstrējot īpašu prasmi novērtēt, kuram naktsputnam sūtīt palīgā pašvaldības policijas ekipāžu, bet kurš līdz mājām tiks paša spēkiem.
Filma veidota Latvijas Televīzijas īsfilmu ciklā Latvijas kods. Latvija šodien un saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā īsmetrāžas dokumentālā filma.
MEDIJOS:
„Priekā! Mēs jūs redzam"(recenzē Inta Lase, portāls Kino Raksti, 6.12.2022.)

Režisore Roze Stiebra / Studija Lokomotīve / 2024 / 65’ U
Kādā tālā karaļvalstī dzīvoja Karalis un Princese. Dzīve ritēja rāmi un paredzami, pavalstnieki gatavojās karaļmeitas kāzām. Kādu nakti Princese pils dārzā sastapa Svešinieku, kurš viņu apveltīja ar neparastu dāvanu, un no šī brīža viss sagriezās kājām gaisā. Krāšņajā pasakā par drosmi un mīlestību Princese aizbēg no mājām, viņas līgavaini Princi un draugu Kaķi gaida izaicinoši piedzīvojumi, guvernante Gaigala mēģina vest pie prāta satraukto Karali, un visiem jāuzmanās no varaskārajiem Vilkiem.
Filma veidota pēc latviešu literatūras klasiķa, ievērojamā novelista Jāņa Ezeriņa darba Jaunais likums, režisorei Rozei Stiebrai, Latvijas zīmētās animācijas pamatlicējai, tā bija jau sešdesmit ceturtā animācijas filma viņas garajā radošajā mūžā, savukārt filmas mākslinieks, pazīstamais gleznotājs un grāmatu ilustrators Aleksejs Naumovs ar animācijas filmas veidošanu saskārās pirmoreiz.
Filma saņēma visas trīs nacionālās kinobalvas, kas iespējamas animācijas konkurencē, – labākā animācijas filma, labākā animācijas režija (Roze Stiebra) un labākais animācijas mākslinieks (Aleksejs Naumovs), filma izpelnījās arī nomināciju par labāko komponista darbu (Valts Pūce). Filmas mūziku ieskaņojusi populārā grupa DaGamba, lomas ierunājuši Jaunā Rīgas teātra kursa aktieri.
MEDIJOS:
„Filma, kas spēlē filmu (recenzē Ieva Viese, portāls Kino Raksti, 11.02.2024.)
„Saruna par Sirds likumu, par ziedēšanu un dejošanu (sarunājas Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Aleksejs Naumovs, portāls Kino Raksti, 22.02.2024.)
„Roze Stiebra. Turēties pie īstuma" (intervē Kristīne Matīsa, žurnāls Kino Raksti, 2012. gada marts)
Balva par mūža ieguldījumu - režisors Pēteris Krilovs
Pēteris Krilovs ir kino un teātra režisors, arī izcils pedagogs un jauno kinomākslas talantu audzinātājs, radošs līderis un Latvijas kultūrā nozīmīga personība. Rīgas kinostudijā Pēteris Krilovs sāka strādāt jau tūlīt pēc vidusskolas, 1966. gadā, pēc tam ieguva kinorežisora izglītību, 1975. gadā absolvējot prestižo kinoinstitūtu VVKI. Pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu uzņēmis 1977. gadā, kopš tā laika veidojis gan kinožurnālus un dokumentālās filmas, gan dažāda garuma spēlfilmas. Nacionālā kinobalva Lielais Kristaps piešķirta divām Pētera Krilova dokumentālajām filmām, viņš saņēmis arī balvu par labāko dokumentālā kino režiju, strādājis Lielā Kristapa žūrijā.
Īpašajai portāla filmas.lv izlasei Pēteris Krilovs izvēlējās divas spēles īsfilmas, kas balstītas latviešu literatūras klasikā un izceļas ar spožiem aktierdarbiem (galvenajās lomās Valdemārs Zandbergs un Eduards Pāvuls), izlasē iekļauta arī dokumentālā filma Uz spēles Latvija, kuras stāstā ievijas personiski un autobiogrāfiski motīvi.

Režisors Pēteris Krilovs / spēlfilma / 1986 / 30’ 12+
Filma balstīta Latvijas literatūras klasiķa Jāņa Jaunsudrabiņa atmiņu tēlojumos, kas apkopoti grāmatā Es stāstu savai sievai (1946), un atklāj pavisam īsu, bet emocionāli spēcīgu epizodi rakstnieka dzīvē – 1944. gada rudenī, kad Otrā pasaules kara fronte tuvojās Latvijai, rakstnieks ar sievu pameta dzimtās mājas un devās trimdā, visu mantību sakraujot mazos ratiņos, kas pašiem arī jāvelk, jo zirga nav. Ceļā sastaptais Brimerberģis, kurš izliekas par Jaunsudrabiņa talanta apjūsmotāju, izrādās sīks un savtīgs spekulants, tomēr palīdz nokļūt līdz Rīgai.
Īsfilma Kā mēs aizgājām no mājām ir operatora Andra Pavlovska kursa darbs, studējot Maskavas kinoinstitūta operatoru fakultātes 5. kursā.

Režisors Pēteris Krilovs / spēlfilma / 1990 / 56’ 12+
Pēc Anšlava Eglīša stāsta motīviem veidota groteska par 20. gadsimta 30. gadu mākslas pasauli. Ierēdnis un mākslinieks diletants Vilibalds Vērdiņš (lomā Juris Gornavs) noīrē istabu pie slavenā gleznotāja Sama (Eduards Pāvuls). Drīz vien Vērdiņš atklāj, ka aiz greznās un bezrūpīgās dzīves fasādes viņa elks nebūt nav tāds veiksminieks, par kādu izliekas. Lomās arī Ligita Viduleja (mākslinieka sieva), Leonīds Grabovskis (asistents Šņore) un citi.
Filma veidota kā operatora Andra Pavlovska diplomdarbs, absolvējot kinoinstitūtu (VVKI).

Režisors Pēteris Krilovs / dokumentālā filma / 2014 / 90’ 12+
1965. gada Latvijā tiek izdots Arvīda Griguļa romāns Kad lietus un vēji sitas logā. Drīz pēc tam, jau 1967. gadā, pēc šī romāna motīviem top spēlfilma Kad lietus un vēji sitas logā, kur patiesos notikumos balstīto spriedzes stāstu izdzīvo Latvijā pazīstami un iemīļotl aktieri. Taču viņi, tāpat kā skatītājs, zināja tikai diezgan vienpusīgu, padomju ideoloģijas rāmjos ieslodzītu interpretāciju.
Dokumentālā filma Uz spēles Latvija ir cita, arhīvu materiālos, atmiņās un pētījumos balstīta interpretācija par šiem notikumiem, kas risinājās 40.-50. gadu Latvijā. Analizējot pieejamos dokumentus un liecības, vēsturiskā situācija tiek izvērtēta divos līmeņos - Latvijas un starptautiskajā kontekstā. Filmas stāstu veido cilvēku likteņi, kas dažādu iemeslu un motivācijas rezultātā ir kļuvuši par šīs "spiegu spēles" dalībniekiem. Filmā novatoriski izmantoti dažādi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi - filmētas epizodes un arhīvu materiiāli papildināti ar plastilīnā animētām ainām, kurās ironiski izspēlētas konkrētas vēsturiskās situācijas.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkurencē filma saņēma piecas nominācijas, tai skaitā par scenāriju (Alvis Lapiņš un Pēteris Krilovs), dokumentālā kino režiju (Pēteris Krilovs), dokumentālā kino operatora darbu (Andris Priedītis un Valdis Celmiņš) un montāžas režiju (Jūlija Vinten), Lielā Kristapa balvu Uz spēles Latvija saņēma kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.