SVEICIENS SVĒTKOS!
Latvijas Valsts svētkos Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju piedāvā svinēt kopā!
Latvijas kinovēsturē Juris Podnieks (1950-1992) ir īpaša un simboliska parādība – dokumentālists, kurš ārkārtīgi precīzi sajuta laikmeta nervu un redzēja tālu uz priekšu. Latvija un brīvība ir Jurim Podniekam svarīgi jēdzieni jau kopš pirmajām filmām, par cilvēka personisko brīvību un drosmi viņš runā gan ar sirmiem latviešu strēlniekiem, gan vidusskolas jauniešiem, gan ar savu filmu skatītājiem.
Godinot Juri Podnieku 75. jubilejā, 2025. gads Latvijā izsludināts par Jura Podnieka gadu ar vairākiem īpašiem kultūras notikumiem, un starp tiem arī šī Patriotu nedēļas filmu kolekcija – iespēja valsts svētku dienās visā pasaulē noskatīties kinodarbus, kurus iedvesmojis, filmējis vai režisējis Juris Podnieks.
Juris Podnieks - iedvesmo
2024 / dokumentālā filma / režisores Antra Cilinska, Anna Viduleja / 128'
Režisors un operators Juris Podnieks bieži mēdza atkārtot to, ka pirms nokļūsim ellē vai paradīzē, pie tiem "lielajiem vārtiem" - ikvienam režisoram būs jānoskatās savas filmas un jāatbild par tām. Ir tapusi filma, gluži kā saruna pirms bezgalības, kas balstīta uz Podnieka rakstītām dienasgrāmatām un intervijām. Viņš ir viens no spožākajiem latviešu dokumentālā kino saimes pārstāvjiem – sava ceļa gājējs, kurš tieši un skaudri spēja runāt par laiku, sabiedrību, indivīdu un nāciju.
2022 / spēlfilma / režisors Viesturs Kairišs / 97'
1991.gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90.gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.
Juris Podnieks - režisors
1990 / 64'
Emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – centieniem iegūt politisku neatkarību un pašnoteikšanās tiesības. Atsevišķu cilvēku stāsti atspoguļo 20. gadsimta sarežģītās vēstures līkločus un Atmodas laiku, kad militāram pārspēkam pretī stājās gara spēks – dziesma. Filmas caurviju pavediens ir 1990. gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši.
1986/82'
Īpaša parādība Latvijas kino vēsturē – filma kā sociāls fenomens ar milzīgu rezonansi sabiedrībā, viens no pirmsatmodas laika, tā sauktās perestroikas simboliem. Šis ir varbūt vienīgais un katrā ziņā spilgtākais gadījums Latvijas kino vēsturē, kad viena dokumentālā filma ir nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi svarīgākos procesus, bet pati tos izraisījusi, gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.
1982 / 52'
Latviešu strēlnieku kolektīvu portretu veido veco vīru atmiņu stāsti. Vienreizēji un sūri ir viņu likteņi pirmajā pasauales karā un revolūcijā, pilsoņu kara frontēs, 30. gados. Strēlnieku uzvaras, brašums, pārliecība, smeldze, traģika. Filmas autoriem izdevies atkarot to visu laika nežēlīgajam plūdumam, likt apjaust latviešu strēlnieku kopējo vietu vēsturē un tautā.
1978 / 22'
Operatora un vēlāk pasaulslavenā dokumentālista Jura Podnieka pirmā filma režisora statusā – divu personību dubultportrets, kura centrā ir kordiriģenti dvīņu brāļi, Imants un Gido Kokari. Filmā piedalās starptautiski pazīstamais kamerkoris Ave Sol, Tautas koris Daile, Tautas koris Dziedonis.
1977 / 11'
Talantīgā operatora Jura Podnieka debija režijā – kinožurnāls par skumjo demogrāfijas situāciju Latvijā, iezīmējot dažādus rakursus stāstā par ģimeni un bērniem. No vienas puses – gan 107 gadus vecā Anna Dāvidsone (1869), kurai bijuši deviņi bērni, gan liepājnieku Laivinieku ģimene, kur astoņi bērni, 13 mazbērni un jau viens mazmazbērns, gan māksliniece Laima Eglīte un skaņu režisors Gusts Delle ar saviem trim bērniem. No otras puses – dažādu profesiju speciālisti, kas analizē datus un kopējo ainu, - ekonomists un demogrāfs Juris Krūmiņš, pediatre Benita Stankēviča, ginekoloģe Helēna Ozoliņa, medicīnas māsa Ausma Krēvica. Bet 1977. gada pirmais bērniņš piedzima piecas minūtes pēc pusnakts Ogrē, Lēdmanes kolhoznieku Meņģelsonu ģimenē.
Juris Podnieks - operators
1981 / režisors Ansis Epners / 20'
Šķēpmetējs Dainis Kūla kļuvis par olimpisko čempionu, nākdams no Ventspils šķēpmetēju grupas, kur treneris Māris Grīva jaunos sporta entuziastus audzina ar neparastām metodēm un pat raksta dzeju. Filmēšanas grupa dodas līdzi jauniešiem meža pārgājienos, ciemojas pašu sportistu remontētajā „treniņu šķūnī" un uzklausa trenera pieredzē balstītos spriedumus par to, kā saprasties ar pusaudžiem un ievirzīt viņu enerģiju lietderīgā gultnē. Māri Grīvu aizkadrā izjautā filmas operators Juris Podnieks, kuram pašam ir pamatīga sporta treniņu pieredze.
1979 / režisore Laima Žurgina / 20'
Režisore Laima Žurgina 70. gados veidoja portretfilmas par vairākām Latvijas kultūrā nozīmīgām personībām, bet, kad viņa uzrunāja šādai iecerei Imantu Ziedoni, dzejnieks ņēmis iniciatīvu savās rokās, teikdams: „Es esmu iedomājies par sevi pastāstīt pats…" Viņš pats arī sacerēja filmas scenāriju, strukturējot to atbilstoši lietvārda septiņiem locījumiem un paplašinot jautājumus – „kam esmu pateicīgs?", „ko es kopju?…. Visplašākās atbildes man gribējās dot uz instrumentāļa jautājumu – ar ko? Ar tēvu, māti, bērniem, sievu, draugiem, ideju biedriem…"
1978 / režisors Hercs Franks / 10'
Viena no pasaulē pazīstamākajām Latvijas kinodokumentālistikas pērlēm, režijas meistara Herca Franka hrestomātiskākā filma. Desmit minūtes kinokamera nenovērš skatu no puisēna, kurš vēro leļļu teātra izrādi, un skatītājs līdz ar bērna dvēseli pārdzīvo labā un ļaunā cīņu, vēro nepastarpinātas bērna emocijas, kuras izdzīvojot viņš kļūst par desmit minūtēm vecāks, vairāk pieredzējis un emocionāli nobriedis.
1977 / režisore Laima Žurgina / 21'
Filma par jau tolaik ārkārtīgi populāro komponistu Raimondu Paulu – vērojumi gan radošā vienatnē pie klavierēm un mēģinājumos ar mūziķiem, gan koncertos ar publiku un veikalu garajās rindās pēc platēm ar Paula dziesmām. Par savu talantīgo dēlu lepni stāsta arī mamma Alma Matilde, tēvs Voldemārs tikai klusē un smaida. Bet pats komponists dungo Dziesmiņu par prieku un saka – nu, ja pēc gadiem 50 kāds kaut vai vienu manu dziesmiņu atcerēsies, tad arī jau es būšu ļoti priecīgs…
1977 / režisore Laima Žurgina / 10'
Dzejnieka Ojāra Vācieša kinoportrets. Filmā skan Ojāra Vācieša balss fragmentos no poēmas Einšteiniāna un muzicē ansamblis Menuets, Jura Podnieka kinokamera atrod dzejnieku pie rakstāmmašīnas darbistabā (tagad – Ojāra Vācieša muzejā); poētiski tēli un vizuāli atraktīvi arhīvu kadri atspoguļo dzejnieka laikmeta izjūtu.
1972 / režisors Vadims Mass / 10'
Viena no diloģijas īsfilmām par Latvijas dabu, Izglītības ministrijas pasūtījums skolu vajadzībām, – Jura Podnieka pirmie patstāvīgie operatora darbi. Vērīgos dabas filmējumos notverti reti dzīvnieki un putni – no sarkanvēdera ugunskrupjiem un parka vīngliemežiem līdz melnajam stārķim un mazajam ērglim; filmā var arī ieraudzīt, kā atšķiras zalktis, glodene un odze, pavērot kameni, zebieksti un rosīgu ežu pāri.
1972 / režisors Vadims Mass / 10'
Viena no diloģijas filmām par Latvijas dabu, Izglītības ministrijas pasūtījums skolu vajadzībām, – Jura Podnieka pirmie patstāvīgie operatora darbi. Filma pievērš uzmanību retām augu sugām Slīteres un Grīņu rezervātos, Tērvetes dabas parkā, Ventas kraujā un citur – Latvijas „savvaļas orhideja" dzeltenā dzegužkurpīte, efeja, ogu īve, āmuļi, viršu dzimtas ērika, meža vizbuļi, peldošais ezerrieksts…
