Sveiciens svētkos!
Latvijas Valsts svētkos Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju piedāvā svinēt kopā!
Tautiešiem visā pasaulē piedāvājam speciāli veidotu filmu izlasi, kas veltīta Latvijai svētkos un ikdienā nozīmīgām lietām un jēdzieniem – gan dažādu laikmetu bērniem un bērnībai, gan nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem un Latvijas dabas ainavām, gan mūsdienu jaunā cilvēka domām un jūtām.
Filmu izlase skatītājiem pieejama no 11. novembra līdz 19. novembrim visā pasaulē (no pusnakts līdz pusnaktij atblistoši katras valsts laika joslai).
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Spēlfilmas
2024 / spēlfilma / režisors Māris Martinsons / 143'
1873. gada sākumā kādā mazā Vidzemes ciematā ir tikai vīru koris, bet jaunās un izglītotās Annas vēlēšanās dziedāt ir tik liela, ka viņa gatava pārvarēt neskaitāmus šķēršļus un kopā ar simtiem tautiešu doties uz Rīgu, lai pieteiktos dalībai pirmajos vispārējos dziedāšanas svētkos, kurus Rīgas Latviešu biedrība sarīko pusgada laikā. Iespējams, tieši dziesmas spēks pavēra ceļu mūsu valsts neatkarībai un brīvībai.
2026 / spēlfilma / režisore Alise Zariņa / 93'
Kad trīsdesmitgadnieces Līvas (Ieva Segliņa) dzīvē pēkšņi atgriežas viņas tēvs – nerealizējies kā mākslinieks, bet pārliecinoši realizējies kā alkoholiķis -, viņas šķietami normālā dzīve tiek stipri sašūpota. Tikmēr viņas draugs Mārcis (Gatis Maliks) sāk pārdzīvot pats savas attiecību kļūdas un mēģina atgriezties jaunībā, tāpēc Līva paliek viena ar vecām traumām un mūžīgām šaubām.
2025 / spēlfilma / režisores Marta Selecka, Andra Doršs / 80'
Trīspadsmitgadīgais Hugo pēc neveiksmīga kritiena ar skrituļdēli iegūs maģiskas superspējas, kas neveiklo puiku ātri vien padara par spicāko čali skolā. Pēkšņā slava iedragā Hugo attiecības ar labāko draugu Tomu, un drīz vien Hugo nākas izvēlēties starp statusu un draudzību.
2018 / spēlfilma / režisore Madara Dišlere / 90'
Rīdzinieces Paula un Laura vasaras brīvlaikā ierodas pie māsīcām Maijas un Lindas, kuras dzīvo idilliskā mazpilsētā. Pieaugušo nepieskatītā četru meiteņu komanda bauda brīvību, iztēlojoties, kā ir būt pieaugušām. Maija, idealizējot savu reti klātesošo mammu Ievu un iejūtoties mātes lomā, uzņemas meiteņu sadzīves vadīšanu. Paulai pēc telefona sarunas ar savu māti rodas sajūta, ka arī viņas vecāki šķiras, – viņa ir apjukusi. Spriedzi kāpina televīzijas ziņas par satraucošiem notikumiem, un meiteņu attiecības kļūst saspīlētas. Paulā aug kareivīgums, un viņa nolemj rīkoties, cerot, ja Latvija atgūs brīvību, jaunā situācija izvērsīsies par labu visiem – māsīcu māte Ieva atgriezīsies pie savām meitām, nejaušam paziņam, lietuvietim Jonasam nebūs jāslēpjas no iesaukuma padomju armijā un viņa ar Lauru tiks mājās un saglābs brūkošo ģimeni. Televīzija sludina ārkārtas stāvokli valstī. Ar cerību Paula viena dodas uz Baltijas ceļu.
1977 / spēlfilma / režisors Aivars Freimanis / 85'
Filma pēc latviešu literatūras klasikas motīviem – tās pamatā ir Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības stāstu krājums Baltā grāmata. Latvija 19. gadsimta beigās, Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis. Viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni, un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
1966 / spēlfilma / režisors RolandsKalniņš / 83'
Trīs draugus – Jāni, Zigi un Ričardu – Otrā pasaules kara laikā iesauc latviešu leģionā, viņi cīnās Volhovas purvos. Zigis krīt, mēģinādams pāriet padomju armijas pusē. Divdesmit gadus vēlāk satiekas abi pārējie draugi: Jānis ir palicis Latvijā, Ričards iebrauc dzimtenē no ārzemēm. Kara laikā, lai glābtu draugu, viņš nošāva sarkanarmieti, bet tagad saprot, ka zaudējis visu – Antras mīlestību, draugu un dzimteni.
Animācija
1991-2020 / 10 leļļu animācijas īsfilmas / 64'
Viena no spilgtākajām un ilglaicīgākajām Latvijas kinovēstures parādībām ir leļļu filmu seriāls Avārijas Brigāde, kas aizsākās 1991. gadā un uzreiz kļuva ļoti populārs, drīz pat iedvesmoja studijas Animācijas Brigāde nosaukuma izvēli. Autoru tandēms, kuru veido režisors Jānis Cimmermanis un scenārists, mākslinieks un producents Māris Putniņš, izdomāja amizantu tēlu trijotni, kas cikla pirmajā īsfilmā Gulbis (1991) vēl pat nav nekāda brigāde – operas uzvedumā satiekas ugunsdzēsējs Bembelats, galvenais tenors Sīlinks un statists Poteriks, visi kopā izgāž izrādi, tiek no operas padzīti un sadraudzējas.
Dokumentālās filmas
1966 / dokumentālā filma / režisors Aivars Freimanis / 50+
Pirmā un gandrīz vienīgā dokumentālā filma Latvijas kino vēsturē, kuras ideja balstās uz formu – īsas noveles ar atsevišķiem nosaukumiem -; filma-mozaīka, kurā savirknētas apmēram 20 dažādas Kuldīgas dzīves ainiņas 1966. gada vasarā. Autori atceras, ka bijis ārkārtīgi grūti saņemt atļauju sākt filmēt bez iepriekš apstiprināta scenārija, taču fresku forma darba procesā ļāva operatīvi reaģēt uz visu, ko dzīve piedāvā. Rezultātā filmu Kuldīgas freskas var uzskatīt par īstenu kolektīvās daiļrades paraugu, jo idejas filmēšanai piedāvāja visi grupas dalībnieki, asistentus un gaismotājus ieskaitot.
1936 / kultūrfilma / režisors Voldemārs Pūce / 57'
Pirmā latviešu populārzinātniskā pilnmetrāžas filma – kultūrfilma, kā tolaik sauca šādus kinodarbus, – par Latvijas kaļķakmeni, tā atradnēm, ražošanu un izmantošanu. Filma veidota kā mācību stunda skolā, kur zinošs pedagogs metodiski precīzi un izsmeļoši stāsta ieinteresētiem bērniem par kaļķakmeni, demonstrē ķīmiskus eksperimentus un filmētus materiālus uz ekrāna, kas ļauj filmā ietvert dažādas Latvijas ainavas un kaļķakmens ieguves procesa skatus. Filmā piedalās skolotājs Kristaps Ginters un Rīgas 8. pamatskolas skolēni; filmu pasūtījusi Finanšu ministrijas Zemes bagātību pētīšanas komiteja, filmas tehnisko realizāciju un skaņas ierakstu nodrošināja rūpnīca VEF.
2025 / dokumentālā īsfilma / režisore Betija Zvejniece / 22'
Kad kolekcionāra dzīve ir vēl bagātāka par viņa kolekciju, dzimst leģenda. Pedagogs, literāts, ģeologs, pētnieks un kolekcionārs Jānis Greste (1876-1951) savas dzīves laikā nelokāmā apņēmībā krāja plašu priekšmetu klāstu, cerot, ka nākotnē tie varētu kalpot izglītojošiem mērķiem. Pirms simts gadiem viņš izveidoja pirmos „rakstnieku stūrīšus”, ieliekot pamatus tam, kas šodien ir Latvijas Nacionālais literatūras un mūzikas muzejs. Pateicoties viņam, mēs joprojām varam aplūkot ziepju gabalu, ko savulaik lietojis komponists Emīls Dārziņš, vai koka dēlīti, uz kura rakstījis dzejnieks Rainis. Jānis Greste kā viens no spilgtākajiem Latvijas skolu izglītības sistēmas pamatlicējiem un muzeoloģijas teorētiskās bāzes aizsācējs pelnījis palikt atmiņā arī nākamajām paaudzēm.
