Kristīne Želve

Kinorežisore Kristīne Želve jau skolas gados nonāca radošā kompānijā – viņa mācījās kopā ar vēlāko režisori Artu Bisenieci un vēlāko scenāristi un producenti Elvitu Ruku, kopīgi viņas 90. gadu sākumā aizrāvās ar tolaik neredzēto videomākslu un piedalījās Rīgas Multimediju centra rīkotajos Francijas – Latvijas video-art festivālos, kur pulcējās visa Rīgas radošā jaunatne. 1992. gada festivālā Kristīne Želve demonstrē divu minūšu filmu Bļoda, viņa tobrīd studē jaundibinātās Latvijas Kultūras akadēmijas pirmajā kinorežijas kursā, bet pirms tam jau divus gadus (1988-90) mācījusies Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra nodaļā. 1996. gadā Kristīne pabeidz Anša Epnera vadīto kursu Kultūras akadēmijā un iegūst mākslas bakalaura grādu kinorežijā, kopā ar kursabiedriem viņa veido diplomdarba spēlfilmu Dzīve Nr.2 (1997), kurai nosaukumu deva tieši Kristīnes novele – mazliet mistisks pārģērbšanās stāsts ar Maiju Apini un Milēnu Gulbi.

90. gadu beigās Kristīne Želve uzņem vēl divas spēles īsfilmas, bet jau tajā laikā sāk sadarboties ar Vides Filmu studiju un veidot dokumentālās filmas, turklāt arī plaši darbojas citos kinopasākumos – strādā kinoforuma Arsenāls preses centrā un sastāda Arsenāla izdoto CD, kas veltīts Jurim Podniekam (2000), kopā ar Laimu Žurginu veido Gadsimta filmu parādi kinoteātrī Rīga (2001), vada kinoprogrammu Sapņu fabrika TV3, strādājusi žurnāla Kino Raksti pirmajā modelī (5/2001 – 9/2002) un kultūras laikrakstā Forums.

Kristīne Želve desmit gadus vadījusi LTV raidījumu 100g kultūras, 2012. gadā uzņēmusi dokumentālo filmu Fedja un sastādījusi grāmatu Fedja. Teodors. Tulio par Latvijā dzimušo somu kinorežisoru Teuvo Tulio. Šajā pašā gadā Kristīne Želve arī apkopojusi savus 2000. gadu sākumā rakstītos stāstus grāmatā Meitene, kas nogrieza man matus, grāmata tika atzinīgi novērtēta un pat piedzīvoja atkārtotu izdevumu.