Kultūras kanons

Latvijas Kultūras kanons filmu nozarē ir 12 filmas, kas aptver laika periodu no 1930. līdz 1988. gadam.

Latvijas Kultūras kanona ideja dzima 2007. gada beigās, kad Kultūras ministrijas rīkotais konferenču cikls Septiņas māsas noslēdzās ar 6. decembra konferenci Latvijas kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens. Kanona veidošana pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas tika uzsākta 2008. gada sākumā, katrā no septiņām kultūras nozarēm izvēlot piecus ekspertus; filmu nozarē tie ir Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Kristīne Matīsa, Jānis Putniņš un Uldis Tīrons.

Filmu nozares ekspertu galvenais kritērijs bija – Kultūras kanona vērtību saraksts nekādā gadījumā nav iepriekšparedzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijās; Kultūras kanona uzdevums ir uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažā gadījumā tās pat izcelt no aizmirstības. Ekspertu uzmanības centrā ir arī filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē vai arī savā laikā, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to. Interesanti, ka tik dažādi domājošajiem ekspertiem izkristalizējās tomēr trīs filmas, kas Kultūras kanona fināla sarakstā tika iekļautas absolūti vienbalsīgi – Ivara Kraulīša Baltie zvani (1961), Herca Franka Vecāks par 10 minūtēm (1978) un Jāņa Streiča Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981).

Vērtējot Latvijas filmu nozares mantojumu, eksperti nolēma neiet vieglāko ceļu un neiekļaut kanonā parādības (piemēram, Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu) vai personības, jo šāda metode kanona sarakstu padarītu pārāk nekonkrētu. Tāpēc Kultūras kanona filmu nozares saraksts aptver 12 filmas.

Filmas

Lācplēsis

Pirmais vērā ņemamais nacionālās kinematogrāfijas sasniegums, savam laikam novatorisks vērienīga inscenējuma un vēsturiska dokumenta apvienojums.

Baltie zvani

 Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā – ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs, kas tomēr kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai.

Purva bridējs

Leonīda Leimaņa kaislīgā improvizācija par Blaumaņa tēmu ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem kliedē mītu par latviešu bālasinību. Izcils aktieru duets. Filma kļuva par lokālu iemeslu pasaulē tolaik aktivizētajai diskusijai par atļaušanās robežām ekranizācijās.

Elpojiet dziļi… (Četri balti krekli)

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jaunā viļņa parādībām

Nāves ēnā

Mininimāliem mākslinieciskiem līdzekļiem panākts maksimāls efekts, lakoniskas un tāpēc ārkārtīgi iedarbīgas psiholoģiskas drāmas fenomens. Izcils paraugs radošai, nevis burtiskai literatūras klasikas interpretācijai.

 Ceplis

Joprojām aktuāla un stilistiski smalka satīra par mūžīgiem netikumiem un arhetipiskām vājībām, izcili aktierdarbi, ar filmas dramaturģiju saskaņots vizuālais risinājums kadra koloristikā.

Ābols upē

Neparasts gadījums Latvijas kinovēsturē – dokumentālā vidē uzņemta spēlfilma, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Rezultātā – patiesa un nevainīgi tīra laikmeta skice, kas nevis atdarinājusi, bet patstāvīgu meklējumu ceļā nonākusi sava laika pasaules kino avangardā.

Vanadziņš

Monumentāls lakonisms un precīzas, emocionāli iedarbīgas detaļas, traģēdija bez afektācijas, veiksmīgi izvairoties no sentimentalitātes – leļļu kino klasiķa Arnolda Burova estētiski viengabalainākais darbs.

Vecāks par desmit minūtēm

Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas izcilākais paraugs; filma – dvēseles kustība, kur satiekas režisora un operatora talanta dzirksts.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā

Rets tīra žanra paraugs Latvijas kinomākslā – tautiska komēdija šī vārda vislabākajā nozīmē, perfektas stila izjūtas rāmjos ieturēta, ļaujot aktieriem izpausties neierastos ampluā. Jāņa Streiča humora smalkākā izpausme – smiekli bez ļaunuma.

Vai viegli būt jaunam

Filma – fenomens, kuras ārkārtīgo rezonansi pasaulē radījusi autoru profesionalitāte, domas vēriens un prāta asums, spējot precīzi trāpīt aktualitātes nervā.

Šķersiela

Šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu; Visums koncentrēts vienā ūdenslāsē – vienā priekšpilsētas nomales ieliņā un tās iedzīvotāju likteņos.