Vizuāli pārdomāts stāsts, kurā savijas režisora personiskā vēsture ar Rīgas un Latvijas vēsturi, izskanot kā veltījums tēvam – Latvijas armijas kapteinim Ludvigam Epneram, kurš pēdējo vēstuli ģimenei rakstījis 1941. gada jūnijā Litenē. Ansis Epners filmā eksperimentē ar jaunajām videotehnoloģijām un savus īsos komentārus un dzejas rindas nevis ierunājis aizkadra tekstā, bet rakstījis uz attēla, brīžiem veidojot ornamentālas kompozīcijas.