Es nezinu, kā tagad, bet agrāk daudzi cilvēki, arī mani vecvecāki, ierakstīja dažādos kalendāros vai kladēs ievērojamākos notikumus. Pats jaukākais, ka tādos pierakstos cilvēki aizkustinoši nesadalīja notikumus pēc mēroga vai, kā tagad teiktu, globalitātes. Mūsu filma par Skrundas radiolokācijas staciju atgādina tādus pierakstus. Tas ir stāsts par garu, pacietīgu sarunu un vienošanās gaitu, lai panāktu Skrundas monstra slēgšanu un saspridzināšanu, par vecā - tā sauktā "vistu kūts" raidītāja nomas līgumu un tā slēgšanu 1999.gadā. Tā ir filma par cilvēkiem, kuri šajā darbā piedalījās, nešķirojot pēc amatiem un sabiedriskā stāvokļa. Pēteris Krilovs