Kinožurnāls par VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1995. gada jūlijā, tajos piedalījušies 13 268 dziedātāji, 13 516 dejotāji, 12 074 mūziķi. Svētkus caurvij Sprīdīša motīvs un aizkadra teksta intonācija ir viegli ironiska, stāstot par Latviju, kas tikai pirms dažiem gadiem atguvusi neatkarību un cenšas tikt cauri juku laikiem, kad „purva malā žūstošo naudu pievāc milži, tāpēc daudziem sprīdīšiem pat nokļūt savas valsts galvaspilsētā jau ir problēma". Pirmo reizi svētku vēsturē dalībniekus uzrunā Valsts prezidents – atjaunotās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis –; kopkoris dzied Imanta Kalniņa un Māras Zālītes sacerēto Virs galvas mūžīgs piena ceļš… no filmas Sprīdītis (1985); Daugavas stadiona zālājs jau pārklāts ar izturīgāku paklāju; skatītāju rindās un pie klavierēm arī šajos svētkos ir Raimonds Pauls, bet apvienotais skolēnu pūtēju orķestris gājienā un Mežaparka estrādē spēlē Bēthovena 9. simfonijas finālu – Eiropas Savienības oficiālo himnu Oda priekam –, un aizkadra komentārs norāda, ka „tieši šiem zēniem un meitenēm būs jāatklāj, kā kļūt par eiropieti, paliekot latvietim".