Cilvēciski personisks ieskats jau tobrīd slavenās sieviešu basketbola komandas dzīvē, atsaucot atmiņā arī pašu ceļa sākumu 1958. gada rudenī, kad Tramvaju un Trolejbusu Trests (TTT) uzbūvēja pirmo sporta zāli basketbola spēlēšanai. Komandā jau nomainījusies spēlētāju paaudze – leģendārā pirmā kapteine Dzidra Karamiševa jau divus gadus nepiedalās sacensībās un ir komandas otrā trenere, galvenā trenera amatā Oļģertu Altbergu nomainījis Raimonds Karnītis. Stāstu iesāk komandas veterāne, inženiere ķīmiķe Vita Lūka, aprakstot komandas biedreņu ikdienu mācībās un darbā, atklājot, ka daudzas TTT spēlētājas izvēlējušās ar medicīnu saistītas profesijas.  Ar basketbola spēli nesaistītās norisēs kadrā parādās Skaidrīta Smildziņa, Dzintra Grundmane, Ingrīda Bergvalde, Maiga Traukmane, Jolanta Kalniņa, Ārija Rimbeniece.

Liela daļa filmas veltīta dokumentālam ieskatam 1965. gada Eiropas kausa izcīņā, par ko aizkadrā stāsta Skaidrīte Smildziņa, – TTT sīvi spēkojas ar savu regulāro pretinieci, Sofijas Slavia (Bulgārija), apliecinot komandas spēju izmainīt pat šķietami zaudētas spēles gaitu. TTT pluss ir paaudžu nomaiņa komandā, turklāt izšķirīgā brīdī jaunajām spēlētājām palīgā uz laukuma nāk pieredzējusī spēlētāja, nu jau trenere Dzidra, un komanda jau sesto reizi pēc kārtas iegūst PSRS čempionu titulu.

Filmas izskaņa stāsta par nākamo paaudzi – komandas biedres apciemo Helēnu Hehtu, kura bērnu dēļ nav varējusi piedalīties čempionātā; Silvijas Kroderes Inetai ir jau trīs gadi un liela pieredze basketbola sacensību vērošanā; TTT basketbola skola gaida jaunus audzēkņus.