Aktierim Mežmalim vēstules raksta liels pulks pielūdzēju, taču viņš šīs vēstules ignorē – līdz brīdim, kamēr ļaujas kolēģa uzsāktajam jokam un paraksta vēstuli vidusskolniecei Intai. Meitene savu pusaudzes jūsmu uzskata par īstu mīlestību, bet skolā un teātrī visi uzzina par vēstuli un sāk raizēties par Intas morālo stāju, kamēr pierunā Mežmali satikties un izskaidroties ar Intu. Pārpratuma pēc Jūrmalā Mežmalis satiek tikai savu sievu Veltu, kas arī padzirdējusi par plānoto tikšanos un steidzas sarīkot vīram scēnu, bet aktieris viņai pārmet mietpilsonismu. Galu galā visa šī notikumu virtene Mežmalim liek pārdomāt aktiera atbildību skatītāju priekšā.

Ar šo filmu Latvijas kinomākslā ienāk virkne jauno profesionāļu, Maskavas kinoinstitūta absolventu – režisors Gunārs Piesis, operators Miks Zvirbulis, mākslinieki Uldis Pauzers un Gunārs Balodis, kinematogrāfijā debitē arī filmas scenārija autors Gunārs Priede. Tomēr filmas liktenis nav īpaši laimīgs, neskaidru iemeslu dēļ tiek pieņemts viedoklis, ka jaunā režisora debija nav izdevusies, un tikai pusgadsimtu vēlāk kinozinātnieki šo filmu analizē kā vienu no modernisma piemēriem Latvijas kino vēsturē.