Cauri rīta dūmakai paveras skats uz Austrumu pilsētu. Tās miers ir nesatricināms, tikai Vējš laiski dzenā tuksneša smiltis. Un tad šajā pilsētā ierodas Sieviete, kas savaldzina Vēju un abi ļaujas kaislei. Lai varētu būt tuvāks Sievietei, Vējš pārvēršas par vīrieti, taču kā vīrietis viņš sāk iegrožot Sievietes brīvību. Viņa metas bēgt pie savas stabilās un drošās dzīves, taču reiz izbaudījusi brīvību, vairs nerod mieru stabilitātē. Filma ir poētiska metafora par iekšējo konfliktu starp brīvību un stabilitāti.