1949. gada deportācijas ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku; bojā gāja 4941 persona.

No Gaņģu dzimtas deportē tēvu - mežsargu Kārli Gaņģi, māti, vienpadsmit gadus veco dēlu Kārli, meitu Elzu, kurai ir deviņi gadi un viņu brālīti Didzi, kuram ir tikai četri gadi. Ģimene iztur visus pārbaudījumus un 1959. gadā atgriežas Latvijā. 2011.gada vasarā Didzis Gaņģis devās uz Sibīriju, Omskas apgabalu – Drobiševu un Moisejevku, lai satiku bērnības draugus un apmeklētu tēva kapu.