Pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi ne tikai Latvijai, bet visai milzīgajai padomju impērijai atnesa cerības, ka valdošajam režīmam kļūs cilvēciska seja. Optimisms un jaunības enerģija kļuva par desmitgades dominējošo noskaņu. Jaunceltā Rīgas kinostudija deva spēcīgu impulsu nacionālās kino mākslas attīstībai. Latvijas kino ienāca jauna, enerģijas pilna paaudze, kas izveidoja stilu, kas kino vēsturē palicis kā Rīgas poētiskais kino.