1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši. Drezīna brauc pa aizaugušo dzelzceļu.Divpadsmit brauciena dalībnieki 70 gadus ir domājuši, ka gribētu nokļūt vietās, no kurienes tēvi neatgriezās. Filmas tēli ir skarbā daba, sasprindzinājums cilvēku sejās, foto kolāžas, īsi atmiņu mirkļi, braucieni pa Soļikamskas un Vjatlaga nometņu paliekām.