Ir 1989. gads – pēdējais padomju ēras gads Viļņā. Trīs 18-gadīgi draugi nodibina Senekas brālību. Par viņu moto kļūst frāze "Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā". Mīlas trīstūris izjauc brālību laikā, kad visa tauta saliedējas un sadodas rokās, izveidojot Baltijas ceļu. Pēc divdesmit pieciem gadiem galvenais varonis, kurš dzīvo šķietami veiksmīgu dzīvi, ir vīlies sevī. Viņš aptver, ka pats ir nodevis Senekas brālības ideju, kas reiz nozīmēja tiekšanos pēc piepildītas dzīves, un ir kļuvis par vienaldzīgu savas dzīves vērotāju. Viņš ir spiests atvērt savas pagātnes Pandoras lādi.