Bēgdami no „sarkanā pūķa" un smagajiem apstākļiem Latvijā pēc pirmā pasaules kara, vairāk nekā 2000 baptistu, kas sevi dēvēja par atmodniekiem, devās uz Brazīliju. Pravieši to bija pasludinājuši par apsolīto zemi, kur jādodas sagaidīt pasaules galu un Kristus otrreizējo atnākšanu. Pēc viņu domām, tieši no turienes pēc attīrīšanās no pasaulīgiem grēkiem izredzētā tauta tikšot „parauta" debesīs. Kad tas nepiepildījās, ekstrēmākā izceļotāju daļa garīgo līderu vadībā izveidoja kristīgu komūnu ar askētisku un reliģiski piepildītu dzīvesveidu. Viņi nonāca neapskaužamos apstākļos neskartajos mūža mežos. Izceļošanas aculiecinieku emocionālie stāsti skatītājiem atklāj sarežģīto un grūtību pilno iedzīvošanos svešajā zemē, kad pirmajos gados nomira vairāk nekā 200 cilvēki, galvenokārt bērni un sirmgalvji.