Filmas centrā ir Jānis Ruska, kurš izkarojies gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā – latviešu strēlniekos un latviešu divīzijā –, vēlāk bijis kolhoza priekšsēdētājs Jaunpiebalgā, bet tagad dzīvo savā mājā meža vidū ar sievu Annu un bērniem, kam tāds pats kautrīgs smaids kā tēvam. Stāsts risināts pieklusinātā un sadzīviskā intonācijā, aizkadra balss vēstījums jūtami atšķiras no padomjlaikā ierastajiem klišejiskajiem stāstiem par „varonīgajiem kara veterāniem" – acīmredzot tāpēc filmas liktenis nebija viegls.