Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju, lai gan pirms tam divdesmit gadu garumā sievietes veiksmīgi kalpoja par mācītājām. Kamēr daļa garīdznieču, nespējot ar to samierināties, emigrē, lai veidotu pilnvērtīgu dzīvi citviet pasaulē, citas ieņem otršķirīgus amatus Latvijas baznīcas hierarhijā, strādājot par sludinātājām un mācītāja pienākumu izpildītājām. Tomēr vairākas sievietes teoloģes vairs nav ar mieru stāvēt malā un samierināties ar viņām piešķirto otršķirīgo lomu. Ar pārliecību, kas mijas ar šaubām, ar paklausību, kas mudina uz sacelšanos, Rudīte, Dace un Agrita bruģē ceļu uz nākotni, kurā vieta pie altāra paredzēta arī sievietēm.