Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem latviešu caur Vācijas „pārvietoto personu" nometnēm izklīda pasaulē, bet bez Dziesmu svētkiem ilgi dzīvot nevarēja, un 1964. gada augustā „vecajā Hanzas pilsētā Hamburgā" atkal pulcējās latviešu dziedātāji un dejotāji – uz Pirmajiem Eiropas latviešu dziesmu svētkiem, par kuriem ziņoja arī Vācijas radio un detalizēti stāsta šī filma. Svētku dalībnieki savu pulcēšanos sauc par „liecinājumu likteņa pārspēšanai", kopīgi dzied himnu Dievs, svētī Latviju, kas tolaik okupētajā dzimtenē skanēt nedrīkstēja, un devuši „dziesmu zvērestu" – „…nekad neaizmirst savu tēvu zemi, celt Latviju daiļu, nenorimti kopt latviešu gara pasauli."