Portālā filmas.lv – tiešsaistes festivāls “Latvijas filmas pasaulē”

Līgo svētku tuvošanās ir tradicionāls iemesls Nacionālā Kino centra portāla filmas.lv piedāvājuma papildināšanai, un šogad portāls pirmoreiz sper soli ārpus Latvijas robežām, 19. jūnijā uzsākot pirmo tiešsaistes festivālu “Latvijas filmas pasaulē”, kas ilgs divas nedēļas līdz jūnija beigām. Festivāla ietvaros 10 Latvijas filmas kā īpašs sveiciens latviešu diasporai nacionālajos svētkos būs pieejamas noskatīšanai datorā jebkurā pasaules vietā, kur vien atrodams interneta pārklājums.

Līdz šim portālā www.filmas.lv, ko Nacionālais Kino centrs (NKC) ciešā un veiksmīgā sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) izveidojis, lai veicinātu Latvijas filmu pieejamību skatītājiem, sadaļā Latvijas filmas tiešsaistē ir iespējams noskatīties vairāk nekā 170 filmu jebkurā laikā jebkur Latvijas teritorijā, un šī iespēja portālā tiek saglabāta, filmu piedāvājumu pakāpeniski papildinot.

Tomēr, lai paplašinātu Latvijas filmu pieejamību arī diasporas mītnes zemēs un citur pasaulē, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas filmu producentiem sāk attīstīt tiešsaistes festivālu Latvijas filmas pasaulē, pirmā festivāla izlasē piedāvājot četras Simtgades filmas, trīs klasiskās spēlfilmas no Latvijas kino zelta fonda, vienu vēsturisku pētījumu un divas pasaulē atzītas īsfilmas.

Pirmās Simtgades filmas, kas ar portāla filmas.lv starpniecību nonāk pie skatītājiem visur pasaulē, pārstāv visplašāko spektru – spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017), dokumentālā filma Turpinājums (2018), dokumentāla un inscenēta kino apvienojums vēsturiskā stāstā Mērijas ceļojums (2018) un animācijas filma Saule brauca debesīs (2018).

Režisora Vara Braslas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru 2017. gada augustā bija pirmā filma, ar kuru tika atklāta Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un šī ģimenes filma uzreiz iekaroja skatītāju simpātijas, uz ilgāku laiku kļūstot par visā Latvijā populārāko no programmas filmām. 2018. gada martā uz ekrāniem nonāca filma Turpinājums, ko uzņēmis vēl viens Latvijas kino klasiķis – dokumentālistikas leģenda, režisors un operators Ivars Seleckis; šis tīrā dokumentālā kino paraugs savukārt kļuva par vienu no populārākajām Latvijas dokumentālajām filmām, starptautisko pirmizrādi piedzīvoja jau aprīlī Nionas festivālā Šveicē, bet septembrī Turpinājums tika izvēlēts kā Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai.

Režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem, vēsturiskos faktos balstītais Mērijas ceļojums, pirmizrādē pulcināja viesus tautastērpos, jo filmas varone Mērija Grīnberga (1909-1975) visu mūžu bijusi dziļi ieinteresēta Latvijas kultūrvēstures bagātībās. Aktrise Daiga Kažociņa par Mērijas lomas tēlojumu saņēma Nacionālās Kino balvas Lielais Kristaps nomināciju kā labākā aktrise, balvai nominēti bija arī filmas režisore Kristīne Želve, operators Andrejs Rudzāts un montāžas režisore Gunta Ikere.

Ceturtā Simtgades filma šajā tiešsaistes festivālā ir saulgriežu laikam īpaši piemērotā, folkloras motīvos balstītā un krāšņi vizuālā pilnmetrāžas animācija Saule brauca debesīs, Latvijas zīmētās animācijas klasiķes Rozes Stiebras un mākslinieces Ilzes Vītoliņas jaunākā filma, kas pirmizrādi piedzīvoja tieši Latvijas valsts 100. jubilejas dienās 2018. gada novembrī.

Tiešsaistes festivāls Latvijas filmas pasaulē atspoguļo arī faktu, ka Latvija tuvojas pasaules līmenim attieksmē pret nacionālo kultūras mantojumu – kinovēstures zelta fonda filmas tiek regulāri restaurētas un skatītājiem arī internetā tiek piedāvāta labākā iespējamā kvalitāte. Pirmajā tiešsaistes festivālā Latvijas kinoklasiku pārstāv trīs filmas, pirmā no tām – “visu laiku labākā” nacionālā komēdija Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981, restaurēta 2008), Jāņa Streiča nemirstīgā filma, kuru tagad arī tautieši ārzemēs varēs skatīties tieši Jāņos, kā to jau tradicionāli dara Latvijā.

Festivāla ietvaros visur pasaulē jūnijā var noskatīties arī režisora Gunāra Pieša pasaku filmu visai ģimenei Sprīdītis (1985, restaurēta 2011), visai eksotisku interpretāciju par Annas Brigaderes klasisko lugu – šis savulaik bija pirmais Rīgas kinostudijas starptautiskais kopražojums ar čehu studiju Barrandov, kas specializējusies pasaku filmu uzņemšanā, un filmēšana notika arī Čehijas pilīs.

Trešā klasikas filma, šobrīd pasaulē visslavenākā no visām trim, ir kinorežijas klasiķa Rolanda Kalniņa jaunības maksimālisma apgarotā un arī Latvijā jau leģendārā filma Četri balti krekli (1967, restaurēta 2018), kas pagājušajā gadā tika iekļauta Kannu kinofestivāla programmā Kannu klasika / Cannes Classics blakus Stenlija Kubrika, Alfreda Hičkoka un citu kinoģēniju darbiem, un arī pats nu jau 92 gadus vecais režisors kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli piedalījās Kannu festivālā.

Lai atraktīvu saturu portālā atrastu visdažādākie skatītāji, tiešsaistes festivāla Latvijas filmas pasaulē programmu papildina arī divas dokumentālās īsfilmas, ko uzņēmusi šobrīd pasaulē vispazīstamākā Latvijas kinorežisore Laila Pakalniņa – 20 viņas filmu retrospektīva nupat divas nedēļas maijā tika demonstrēta slavenajā Pompidū centrā Parīzē, arī šīs divas – poētiskais Latvijas ainavu vērojums Zirdziņ, hallo! (2017) un gandrīz komēdija par tūristiem pie Ventas rumbas ūdenskrituma – Rumba (2016).

Tautisku svētku noskaņas uzturēšanai festivāla programmā iekļauts arī vēsturisks pētījums par Latvijas skanīgāko tradīciju – režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma Dziesmuvara (2018) par Dziesmu svētku vēsturi kopš pirmās vidzemnieku dziedāšanas dienas 1864. gadā Dikļos un pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā Rīgā.

Visas tiešsaistes festivāla Latvijas filmas pasaulē programmā iekļautās filmas līdz 30. jūnijam var bez maksas noskatīties visur pasaulē, kur vien pieejams internets; skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām. Līdz ar festivālu portāls ieguvis arī jaunu, laikmetīgāku un funkcionālāku dizainu.

Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.