Īpaša parādība Latvijas kino vēsturē – filma kā sociāls fenomens ar milzīgu rezonansi sabiedrībā, viens no pirmsatmodas laika, tā sauktās perestroikas simboliem. Šis ir varbūt vienīgais un katrā ziņā spilgtākais gadījums Latvijas kino vēsturē, kad viena dokumentālā filma ir nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi svarīgākos procesus, bet pati tos izraisījusi, gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.

Filma „Vai viegli būt jaunam?" šķietami vienkāršā veidā portretē vienu paaudzi – apmēram 18 gadus vecus jauniešus, kas tūlīt beigs vai jau beiguši skolu. Režisors Juris Podnieks ar savu patieso ieinteresētību panācis no saviem varoņiem tam laikam neiedomājamu uzticēšanās pakāpi, tāpēc jaunieši atklāti runā par problēmām, kuras līdz tam neviens nebija iedrošinājies pat pieminēt. Turklāt filmas varoņu loks ir pietiekami daudzveidīgs, lai viņu zīmēto laikmeta ainu varētu vispārināt – tur ir gan jauna meitene, kurai tikko piedzimis bērniņš, gan nesenais kareivis, kurš nupat atgriezies no īsta kara Afganistānā, gan pulciņš bērnišķīgi protestējošu panku un šķietami priekšzīmīgs teicamnieks. Juris Podnieks patiešām grib zināt, ko viņi katrs domā, tāpēc arī filma ir tik patiesa un iedarbīga.