„Kurzeme ir balsīs – vējdzirnavu un lidmašīnu balsīs, zvejnieku laivu un okeāna laineru, zemes un jūras, sirmgalvju un bērnu, upuru un varoņu… Mūsu balsīs."

Jāņa Petera teksts, ko lasa aktieris Juris Strenga, pavada stāstu par Kurzemi – tās vēsturi un šodienu. Pāršķirot skarbas vēstures lappuses ar kariem un revolucionāriem, viduslaiku bendes „cenrādi" un Zlēku traģēdiju Otrā pasaules kara laikā, filma atgriežas 1969. gada vasarā, pulcinot dažādus varoņus un notikumus. Mežkopis Vilnis Mitlers, strēlnieks un gladiolu selekcionārs, sešu meitu tēvs Jānis Kuiva, telefonists Jānis Ošenieks, kurš sacerējis tolaik populāro dziesmu par vasaru un pieneņu pūkām; suitu sievas un brīvdabas operetes izrāde, no kalmēm austas segas un zvejnieku dzīve, Liepājas teātra aktieri dzied Imanta Kalniņa dziesmas no mūzikla Princis un ubaga zēns, Tartu universitātes studentu ekspedīciju pie lībiešu sievām vada igauņu valodnieks Eduards Vēri, vēl arī konservatorijas absolvents dzied savā čigānu taborā pie ugunskura un Kandavas meitenes strādā pie konveijera, bet Štrausu ģimenē ir deviņi bērni un drīz viņi visi kopā varēs apņemt Latvijas vecāko un lielāko ozolu…

Filmas noslēgumā Jura Strengas lasījumā skan Jāņa Petera dzejolis „Nedz lādēs, nedz rijās, nedz sendienu prievītēs…", kas publicēts tikai četrus gadus vēlāk kā ievads krājumā Dzirnakmens (1973).