Gaļina Frolova (10.03.1940)

Kinokritiķe un žurnāliste Gaļina Frolova dzimusi Krievijā, Smoļenskā, tur arī 1957. gadā ar zelta medaļu beigusi vidusskolu, sākusi sadarboties ar jaunatnes preses izdevumiem, strādājusi komjaunatnes darbā un bijusi atbildīgā sekretāre Smoļenskas rajona avīzē Ленинское знамя (1958-59). 1959. gadā Frolova iestājas Maskavas Valsts universitātē un 1964. gadā beidz žurnālistikas fakultāti ar diplomu „avīzes literārais līdzstrādnieks”. Jau studiju laikā Frolova specializējas kultūras žurnālistikā un viena no studiju prakses vietām viņai ir kinostudijas Мосфильм avīze, bet pēc universitātes absolvēšanas Frolovu nozīmē darbā par redaktori Novosibirskas apgabala televīzijā. 1969. gadā viņa pārceļas uz dzīvi Rīgā, četrus gadus strādā laikrakstā Советская молодежь, bet pēc tam – Latvijas televīzijā (1973-77), gatavojot kinosižetus Centrālajai televīzijai un Intervīzijai. Jau šajā laikā rakstu krājumā Runā kinematogrāfisti (1974) publicēta Gaļinas Frolovas intervija Pieci jautājumi Hercam Frankam.

1977. gada februārī tiek reorganizēts kinopropagandas biroja ikmēneša žurnāls Kino, un Gaļina Frolova kļūst par vienu no aktīvākajām žurnāla līdzstrādniecēm. Viņai tiek uzticēts dokumentālā kino lauciņš, bet Frolova ar to neaprobežojas, viņa veido žurnālā jaunas rubrikas un nodaļas, kopj kinopublicistiku un ražīgi raksta par Latvijas kinomākslu gan žurnālam Kino un Māksla, gan vissavienības presei. Gaļina Frolova rakstījusi arī scenārijus dokumentālām pasūtījuma filmām, sastādījusi rakstu krājumus par kino, kopš 1977. gada sadarbojusies ar dokumentālā kino simpozijiem un līdz 1989. gadam kā redaktore apkopojusi visu simpoziju runas un materiālus atsevišķās brošūrās.

90. gados Gaļina Frolova strādājusi vairāku krievu valodā iznākošo laikrakstu kultūras nodaļās, kopš 2000. gada sauc sevi par neatkarīgo žurnālisti, bet viņas pēdējā laikā ciešākā saskare ar Latvijas kino ir izpētes un redaktora darbs Ināras Kolmanes dokumentālajā filmā Mans vīrs Andrejs Saharovs (2006).