Andrejs Verhoustinskis (19.05.1969)

Kinooperators Andrejs Verhoustinskis profesijas izvēlē iet sava tēva pēdās – Dmitrijs Verhoustinskis Rīgas kinostudijā par operatoru sāka strādāt 20. gadsimta 60. gados, jau pirms Andreja dzimšanas, bet Andrejs par operatora asistentu kļuva 1985. gadā. 90. gadu sākumā viņš iestājās pirmajā Latvijas Kultūras akadēmijas kinooperatoru kursā, no kura nāk visi šobrīd Latvijā aktīvie vidējās paaudzes operatori, bet Andrejs izglītību vēl papildināja Zviedrijas Dramatiskajā institūtā, absolvējot to ar kursabiedra Jonatana Sjoberga režisētu īsfilmu Valsis (1999). Deviņdesmitajos gados Verhoustinskis strādāja par televīzijas operatoru NTV-5, Picca TV un LNT, vēlāk bijis asistents un otrais operators, bet kā galvenais operators strādājis dokumentālajās filmās Poco a poco (2001), Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma (2002), Jāņtārpiņa misija (2004), spēlfilmās Negribu, negribu, negribu... (2003), Tiritomba jeb Zelta zivtiņa (2003), Scortum (2007), arī vairākās studentu īsfilmās.Bijis operators daudzām dokumentālajām un spēlfilmām, strādājis ar krievu, angļu, norvēģu, izraēļu, igauņu un lietuviešu kino grupām. Viņa pazīstamākās pēdējā laika filmas ir Džimlai-rūdi-rallallā! (2014, studija F.O.R.M.A.) un Ručs un Norie (2015, filmu studija Deviņi). Andrejs Verhoustinskis pasniedz operatora meistarību Latvijas Kultūras akadēmijā. Dokumentālā filma Lidija ir viņa trešais režijas darbs, iepriekšējais bija pilnmetrāžas dokumentālā filma Īvāns par Tautas frontes līderi Daini Īvānu. 2015. gadā Andrejs saņēma divas Lielā Kristapa balvas – kā labākais dokumentālās filmas operators (Ručs un Norie) un par labāko TV dokumentālo filmu Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile (LTV), kurai viņš ir režisors un operators.