Vilis Lācis (12.05.1904 - 06.02.1966)

V. Lācis dzimis 1904. gadā, Rīnūžos (tagadējais Vecmīlgrāvis Rīgā) ostas strādnieka ģimenē, tēvs Tenis Lāce, māte Karlīne Lāce, dzimusi Veidemann. Viņš mācījās Daugavgrīvas draudzes skolā. Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bēga uz Krieviju, pēc apmešanās Altaja novadā tur V. Lācis pabeidz Barnaulas skolotāju semināru un pat kļūst par ciema padomes sekretāru Biskajā, tur arī pirmo reizi publicē savu darbu - feļetonu laikrakstā "Sibīrijas cīņa". 1921. gadā Lāču ģimene atgriežas Latvijā. Tā kā V. Lācim nav attiecīgas izglītības, lai kļūtu par profesionālu jūrnieku un ar literāro darbību viņš vēl neko nav nopelnījis (pirmais stāsts Latvijā, „Sieviete", tiek izdots tikai 1930. gadā), viņš kļūst par gadījuma strādnieku- ostas krāvēju, kuģa kurinātāju, zvejnieku.

1930. gadā tiek izdots arī viņa pirmais romāns - „Atbrīvotais zvērs", gadu vēlāk sāka izdot triloģiju „Putni bez spārniem"- turpinājumos laikrakstā „Sociāldemokrāts". Taču popularitāti V. Lācis izcīna vien 1933. gadā, kad laikrakstā „Jaunākās Ziņas" sāk publicēt romānu „Zvejnieka dēls", kas kļūst par „pašu populārāko latviešu romānu", ne velti romānu ļoti ātri dramatizē. Arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma 1939. gadā tiek uzņemta pēc romāna motīviem. „Zvejnieka dēls" kļūst par pagrieziena punktu arī paša V. Lāča dzīvē- viņš var atļauties pamest fizisko darbu un kļūt par bibliotekāru, beigās paliekot vien par profesionālu rakstnieku. Kopumā V. Lācis saraksta 20 romānus, 58 stāstus, 6 lugas un virkni publicistisku rakstu.

1946.-1959. gadā kļuva par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju un 1954.-1958. gadā PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju.

Padomju varas laikā V. Lācis vairākus priekšpadomju laika darbus pārstrādājis atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām, kā arī rakstīja stingri socreālisma kanonā ieturētus darbus, tādejādi viņa darbi tika tulkoti visās Padomju Savienības republiku valodās.

Pēc V. Lāča darbiem uzņemtas mākslas filmas (Zvejnieka dēls, Uz jauno krastu, Vecā jūrnieku ligzda), multiplikācijas filma (Vanadziņš), uzvestas lugas (Zvejnieka dēls), opera (M. Zariņš Uz jauno krastu) un baleta izrāde (R. Grīnblats Rigonda).