Arnolds Burovs (29.04.1915 - 13.01.2006)
Režisors
Spēle ar dzīvību (1990)
Mana paradīze (1989)
Gaidīšu tevi (1988)
Brālītis (1987)
Papiņš (1986)
Princese un puma. Cikls "Čapliniāna" (1986)
Vecā sētnieka piedzīvojumi (1985)
Pavasara dziesma (1984)
Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna" (1984)
Sapnis. Cikls "Čapliniāna" (1983)
Labuma meklētājs (1982)
Bimini (1981)
Pat zirgam jāsmejas (1980)
Kāpēc pelītei nenāca miegs? (1979)
Vanadziņš (1978)
Kozete (1977)
Si-Si-Dra (1977)
Umurkumurs (1976)
Āfrikas ola (1975)
Kā es kļuvu traktorists (1974)
13 (1974)
Ābelīte (1973)
Nozagtais pūdelis (1972)
Ragainais māls (1971)
Sarkanās kurpītes (1971)
Vecītis (1970)
Juceklis (1970)
Ak mode, mode! (1970)
Bums un Piramidons (1969)
Pasaka par vērdiņu (1969)
Dullais Dauka (1968)
Puķu Ansis (1968)
Pigmalions (1967)
Tīģeris Ņau-Ņau (1967)
Ki-ke-ri-gū (1966)

Scenārija autors
Spēle ar dzīvību (1990)
Mana paradīze (1989)
Gaidīšu tevi (1988)
Dzīvais draugs (1987)
Brālītis (1987)
Papiņš (1986)
Princese un puma. Cikls "Čapliniāna" (1986)
Vecā sētnieka piedzīvojumi (1985)
Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna" (1984)
Sapnis. Cikls "Čapliniāna" (1983)
Labuma meklētājs (1982)
Bimini (1981)
Pat zirgam jāsmejas (1980)
Kāpēc pelītei nenāca miegs? (1979)
Vanadziņš (1978)
Kozete (1977)
Si-Si-Dra (1977)
Puspasaka (1975)
Āfrikas ola (1975)
Kā es kļuvu traktorists (1974)
13 (1974)
Ābelīte (1973)
Eža kažociņš (1972)
Nozagtais pūdelis (1972)
Sarkanās kurpītes (1971)
Vecītis (1970)
Zaķa kāposti (1970)
Bums un Piramidons (1969)
Pasaka par vērdiņu (1969)
Pigmalions (1967)
Tīģeris Ņau-Ņau (1967)
Ki-ke-ri-gū (1966)

Mākslinieks [anim.]
Puspasaka (1975)
Gribulītis (1973)
Zaķa kāposti (1970)
Bums un Piramidons (1969)
Puķu Ansis (1968)
Ki-ke-ri-gū (1966)

Režisora asistents
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) (1966)

Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs, ilgu laiku vienīgais spilgtākais šī žanra pārstāvis Latvijā, stabilas domubiedru komandas līderis. Scenārists, režisors un mākslinieks Arnolds Burovs dzimis 1915. gada 15. aprīlī Grīziņkalnā, bērnībā dzīvojis arī Āgenskalnā un Hospitāļu ielā, tā iepazīstot Rīgas priekšpilsētas, kas vēlāk bieži parādās viņa filmās. Mācījies Rīgas 2. ģimnāzijā, Rīgas daiļamatniecības skolā, Rīgas Tautas konservatorijas čella klasē un Latvijas konservatorijas kontrabasa klasē. Dienējis Latvijas armijas Piektajā kājnieku pulkā (1937-38). 1941. gadā beidzis Bulduru dārzkopības skolu, pēc tam sācis strādāt par mākslinieku dekoratoru Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldē, bijis dekorāciju apgleznotājs Tautas teātrī (1941-44) un pazīstams Rīgas veikalu skatlogu dekorators, tai pašā laikā arī muzikants džeza ansamblī.

1944. gadā Arnolds Burovs avīzē izlasa sludinājumu, ka Leļļu teātrim vajadzīgs mākslinieks butafors un stājas darbā, drīz kļūst par scenogrāfu un Leļļu teātra galveno mākslinieku (1944-48), bet 1948. gadā iestājas Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā un jau 1950. gadā iestudē pirmās izrādes Leļļu teātrī, tur viņš kļūst arī par galveno režisoru (1951-54).

1953. gadā Burovs absolvē Teātra fakultāti un diplomdarbu iestudē Muzikālās komēdijas teātrī, tāpēc uz pieciem gadiem kļūst par šā teātra režisoru (1954-59), iestudē tur divas operetes.

50. gadu beigās Burovs paralēli atsāk strādāt Leļļu teātrī kā režisors (1958-1964), par saviem iestudējumiem saņem arī starptautiskas balvas, bet 1963. gadā Burovu aicina uz Rīgas kinostudiju uzsākt leļļu animācijas filmu veidošanu, un tā 50 gadu vecumā viņš sper radikālu soli, augšupejošo karjeru Leļļu teātrī nomainot pret izaicinājumu organizēt Latvijā pirmo leļļu filmu uzņemšanas grupu. Tas arī izdodas - 1966. gadā pirmizrādi piedzīvo filma Ki-ke-ri-gū! un turpmākos 24 gadus Burovs strādā, kļūstot par Latvijas leļļu animācijas patriarhu un pamatlicēju. Šajā laikā uzņemtas 40 filmas, Burovs saņēmis vairākus valdības Goda rakstus un amizanto nosaukumu „PSRS Kinematogrāfijas teicamnieks", Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1964), LPSR Valsts prēmiju (1987) un LPSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1988), Triju zvaigžņu ordeni (1995) un Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā (2000). Miris 91. dzīves gadā.