Ināra Antone
24.04.1936
Kinomāksliniece Ināra Antone dzimusi Rīgā, dzelzceļnieka un mājsaimnieces ģimenē, absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu (1955) un Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļu (1961). 20. gs. 60. gadu sākumā veidojusi scenogrāfiju vairākām izrādēm Liepājas teātrī, Rīgas Jaunatnes teātrī, Dailes teātrī, 1964/1965. gada sezonā bijusi scenogrāfe Kirovas (agrāk Vjatkas) teātrī Krievijas vidienē.
No 1965. gada sākusi strādāt Rīgas kinostudijā, vispirms kā mākslinieka Herberta Līkuma un kostīmu mākslinieka Jāņa Matīsa asistente režisora Leonīda Leimaņa spēlfilmā Purva bridējs (1966). Pirmais patstāvīgais mākslinieces inscenētājas darbs – Latvijā un Azerbaidžānā uzņemtā detektīvfilma 24-25 neatgriežas (1968), kuru iesāka režisors Rostislavs Gorjajevs un pabeidza režisors Aloizs Brenčs. Nākamajās divās spēlfilmās Ināra Antone strādājusi ar režisoru Jāni Streiču – Šauj manā vietā! (1970) un Vālodzīte (1972), pirmajos gados pieredzi krājusi arī vairākās pasūtījuma īsfilmās kopā ar režisoru Rolandu Kalniņu, Oļģertu Dunkeru, Laimonu Gaigalu.
Ināra Antone ir Rīgas kinostudijas vēsturē pirmā un līdz 70. gadu beigām arī vienīgā māksliniece inscenētāja starp vīriešu kārtas kolēģiem, 30 darba gados, kas aizvadīti Rīgas kinostudijā, viņa strādājusi ar režisoriem Oļģertu Dunkeru (četras filmas), Gunāru Cilinski (trīs filmas), Adu Neretnieci, Vari Braslu, Pēteri Krilovu un citiem. Ināras Antones kopdarbā ar režisoru Aivaru Freimani un operatoru Dāvi Sīmani veidotā Jāņa Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas ekranizācija Puika (1977) kļuva par pirmo spēlfilmu, kas saņēma jaundibināto kinobalvu Lielais Kristaps.
Pēc Rīgas kinostudijas sairšanas 90. gados, pārtrūkstot aktīvai kinoražošanai, Ināra Antone strādājusi reklāmfilmās un izstāžu dizainā, veidojusi ilustrācijas žurnāliem un grāmatām, iekārtojusi izstādes, gleznojusi, apkopojusi aizvadīto gadu kinodzīves folkloru, veidojot krājumu Kino anekdotes.
Rīgas kinostudijā dažādās profesijās strādājuši arī citi Ināras Antones ģimenes locekļi – viņas dzīvesbiedrs bija kinomākslinieks Jānis Laimonis Matīss (1917–1972), vairāk nekā 40 gadus par kostīmnieci filmās strādāja māsa Aina Frišfelde (1930–2021), arī tēvs Žanis Antons (1904–1979) pēc pensionēšanās no dzelzceļnieka darba kļuva par dekorāciju strādnieku kinostudijā. Ar kinematogrāfiju saistītu darbalauku izvēlējās arī Ināras Antones bērni – kinomākslinieks Neils Matīss (1969–2014) un kinovēsturniece Kristīne Matīsa (1968).
Mākslinieks
- Zirneklis (1992)
- Vilkaču mantiniece (1990)
- Dvēseles aizvējā (1990)
- Sižeta pagrieziens (1988)
- Zīlēšana uz jēra lāpstiņas (1988)
- Bailes (1986)
- Es gribu tavu foto (1986)
- Pēdējā indulgence (1985)
- Kad bremzes netur (1984)
- Lietus blūzs (1982)
- Spēle (1981)
- Cīrulīši (1980)
- Pavasara ceļazīme (1978)
- Vīrietis labākajos gados (1977)
- Puika (1977)
- Jūras vārti (1974)
- Cāļus skaita rudenī (1973)
- Vālodzīte (1972)
- Egle rudzu laukā (1972)
- Šauj manā vietā (1970)
- Tie mums palīdz skaitīt (1969)
- \"24-25\" neatgriežas (1968)
- Etīdes par laulību (1967)