Brigita Eglīte

Brigita Eglīte mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti (1978), ieguvusi maģistra grādu. Pēc augstskolas strādājusi Rīgas kinostudijā (kopš 1978), vispirms montāžas cehā un dublāžā, bet jau 80. gadu beigās sākusi veidot kinožurnālus Padomju Latvija, Māksla, Latvijas Hronika, Pastarītis, arī inscenēti-dokumentālo filmu ciklu Latvju pūrs pielocīts par četru Latvijas novadu vēsturiskajām tradīcijām un tautas tērpiem. Veidojusi portretfilmas, kinodarbus par vēsturi, medicīnu, mākslu un sociāli aktuālām tēmām, bijusi vairāku TV raidījumu un TV filmu režisore.

Brigitas Eglītes filmas saņēmušas apbalvojumus un nominācijas gan Latvijā, gan ārpus tās. Dokumentālā filma Lietas (1997) Montekatini kinofestivālā Itālijā ieguvusi galveno balvu kā labākā dokumentālā filma, Latvijas medicīnas problēmām veltītais kinožurnāls Padomju Latvija 19-20/1989 saņēmis Lielā Kristapa medaļu par režiju, dokumentālā filma Sestā diena (2019) ieguva piecas nominācijas Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps, balva tika piešķirta operatora darbam.

Režisores radošajā biogrāfijā ir arī viena spēlfima – Vienīgā fotogrāfija (2008), aizraujošs stāsts par daudziem zināmo Viļa Rīdzenieka uzņemto fotogrāfiju, kurā iemūžināta Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.

Brigitas Eglītes kinoveidošanas pieredze devusi drosmi un iedvesmu īstenot ideju par kinooperatora Mika Zvirbuļa aizraujošā dzīvesgājuma atmiņu pierakstīšanu, izdodot grāmatu Miks Zvirbulis. Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals (Latvijas Mediji, 2022).

"Brigitas Eglītes stāsti ir filmēti ar smaidu, lādzīgi, jo tieši tādā izteiksmes formā tie sakrīt ar filmu varoņiem," 2005. gadā rakstīja teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis. "Apcere par aizgājušo laiku paliek katra skatītāja ziņā, vien jāpamanās rotaļu klucīšus savietot konstrukcijā, ko var saukt par tā laikmeta štimmungu."

Brigitas Eglītes filmu kolekcijas apraksts - ŠEIT.