Vija Artmane (21.08.1929 - 11.10.2008)

Šim vārdam, šķiet, jebkādi komentāri lieki – Vijas Artmanes nopelnu saraksts zināms katram sevi cienošam kinoskatītājam ne tikai Latvijā vien. Atgādināšu, ka pirmoreiz uz ekrāna Vija Artmane parādījās 1955. gada decembrī Vadima Masa filmētajā sižetā kinožurnālam Padomju Latvija Nr. 45/1955 – tas bija Vijas Artmanes un Eduarda Pāvula divskats no Eduarda Smiļģa iestudētās izrādes Romeo un Džuljeta Dailes teātrī.

Filmēties Artmane sāka 1956. gadā Rutas lomā Rolanda Kalniņa filmā Pēc vētras, bet par savu īsto kinokarjeras sākumu pati uzskata Daces lomu Pāvela Armanda filmā Kā gulbji balti padebeši iet (1956), kur viņa izveidoja brīnišķīgu duetu ar Valdemāru Zandbergu. Kopš tā laika kinolomu bijis neskaitāmi daudz – jau sešdesmitajos gados, stājoties Kinematogrāfistu savienībā, Artmane anketā raksta, ka filmu skaitu neatceroties. Viņa daudz filmējusies arī citu studiju filmās – 2004. gadā, piemēram, Sanktpēterburgas kinofestivālā Forpost tika atzīmēta četrdesmitgade slavenajai Ļenfiļm studijas filmai Dzimtas asinis (1964), kur Artmane spēlēja galveno sieviešu lomu – Soņu, aktrise tika aicināta uz festivālu saņemt apbalvojumu.

2007. gada rudenī Vija Artmane saņēma Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu kinematogrāfijā, tad arī Rīgas ielās parādījās milzu plakāti ar toreiz jaunās aktrises fotoprovēm filmai Vētra (1959), šo fotogrāfiju autors bija toreiz jaunais kinostudijas fotogrāfs Hercs Franks.