Valdis Eglītis (09.12.1949)

Kinooperators un pedagogs Valdis Eglītis ceļu uz operatormākslas virsotnēm sācis no pašas apakšas kā daudzi nopietni kinošņiki. Jau devītajā klasē Eglītis aizrāvās ar fotografēšanu, tomēr pēc Rīgas 6. vidusskolas absolvēšanas 1968. gadā iestājās Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē. Par laimi, pēc pirmā kursa viņš savu kļūdu saprata un kļuva par gaismotāju Rīgas telestudijā, bet pēc armijas sāka strādāt Rīgas kinostudijā – vispirms par palīgstrādnieku, filmu attīstītāju laboratorijā un operatora palīgu, bet Ulda Brauna aktierfilmā Motociklu vasara Eglītis jau bija operatora asistents. 1973. gadā viņš iestājās VVKI Operatoru fakultātes neklātienē un jau 1976. gadā sāka patstāvīgi uzņemt kinožurnālus un dokumentālās filmas, lai gan institūtu absolvēja tikai 1979. gadā. Kopā ar režisoru Arvīdu Krievu veidotā populārzinātniskā filma Daba X Vissavienības kinofestivālā saņēma I prēmiju savā kategorijā, bet 1985. gadā Eglītis kļuva par mākslas filmu operatoru inscenētāju, un viņa pirmais darbs šajā statusā ir Jāņa Streiča filma Tikšanās uz Piena ceļa. Eglīša inscenētāja darbu sarakstā ir vēl sešas aktierfilmas, arī Svītas cilvēks (1987), Dzīvīte (1989), Vilkaču mantiniece (1990) un Būris (1993), bet pēc Rīgas kinostudijas pajukšanas viņš kļuva par NTV-5 ziņu dienesta operatoru. 1995. gadā Valdi Eglīti ievēlēja par Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāju, 1997. gadā pārvēlēja uz vēl diviem gadiem, 1999. gadā Eglītis kļuva par Latvijas un Dānijas kopuzņēmuma Apmācību un kopprodukciju centrs direktoru. Valdis Eglītis ir arī docents Latvijas Kultūras akadēmijā un vada tur TV un video operatora mākslas bakalaura programmu, bet 2003. gadā viņš izdevis grāmatu ...gribu uzņemt filmu!, kas izskaidro operatormākslas pamatus.