Jānis Streičs (26.09.1936)
Režisors
Rūdolfa mantojums (2010)
Rudens rozes (2004)
Ipolits (2002)
Naktssargs un veļasmazgātāja (2002)
Vecās pagastmājas mistērija (2000)
Likteņdzirnas (1997)
Cilvēka bērns (1991)
Latvijas hronika Nr.21. Mēs esam un būsim. (1990)
Carmen Horrendum (1989)
Aizaugušā grāvī viegli krist (1986)
Tikšanās uz Piena ceļa (1985)
Svešās kaislības (1983)
Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981)
Atcerēties vai aizmirst (1981)
Nepabeigtās vakariņas (1979)
Teātris (1978)
Meistars (1976)
Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975)
Uzticamais draugs Sančo (1974)
Vālodzīte (1972)
Šauj manā vietā (1970)
Līvsalas zēni (1969)
Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967)

Scenārija autors
Rūdolfa mantojums (2010)
Rudens rozes (2004)
Ipolits (2002)
Naktssargs un veļasmazgātāja (2002)
Vecās pagastmājas mistērija (2000)
Likteņdzirnas (1997)
Cilvēka bērns (1991)
Aizaugušā grāvī viegli krist (1986)
Svešās kaislības (1983)
Teātris (1978)
Šīs bīstamās balkona durvis (1976)
Meistars (1976)
Līvsalas zēni (1969)

Teksta autors
Latvijas hronika Nr.21. Mēs esam un būsim. (1990)

Režisors pedagogs
Cāļus skaita rudenī (1973)

Otrais režisors
Vella kalpi Vella dzirnavās (1972)
Pēdējais blēdis (1966)
"Tobago" maina kursu (1965)

Režisora asistents
Cielaviņas armija (1964)

Mākslinieciskais vadītājs
Aveņu vīns (1984)
Laika prognoze augustam (1983)
Tās dullās Paulīnes dēļ (1979)
Šīs bīstamās balkona durvis (1976)

Lomās
Būris (1993)
Cilvēka bērns (1991)
Teātris (1978)
Vīrietis labākajos gados (1977)
Cāļus skaita rudenī (1973)
Šauj manā vietā (1970)

Lomās/Epizodēs
Vecās pagastmājas mistērija (2000)
Nepabeigtās vakariņas (1979)

Kinorežisors un scenārists Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Pamatizglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu pamatskolā, absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu (1955), strādājis par skolotāju un darbojies amatierteātrī; padomju armijā dienējis Krievijā, Voroņežas apgabalā. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada vēlā rudenī, jau pēc eksāmeniem, uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.

1963. gadā pēc studiju beigšanas pedagogs un kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvā savam audzēknim režisora asistenta darbu filmā Cielaviņas armija (1964), drīz Jānis Streičs kļūst par otro režisoru Aleksandra Leimaņa filmā „Tobago" maina kursu (1965), bet 1967. gadā pirmizrādi piedzīvo jaunā režisora debijas spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis. Šīs filmas līdzrežisors, tāpat kā nākamajā filmā Līvsalas zēni (1969), ir Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis. 

Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma Šauj manā vietā! (1970), šajā filmā viņš pats arī spēlējis mācītāja - tēva Arsēnija lomu. Jāņa Streiča filmogrāfijā ir vēl vairākas kinolomas - pedagogs Dūms Oļģerta Dunkera filmā Cāļus skaita rudenī (1973), direktors Kalsons Oļģerta Dunkera filmā Vīrietis labākajos gados (1977), arī divas lomas paša režisētās filmās - Autors filmā Teātris (1978) un mācītājs filmā Cilvēka bērns (1991). Jānis Streičs vienmēr aktīvi piedalījies savu filmu scenāriju tapšanā, bijis scenārija līdzautors arī Dzidras Ritenbergas filmai Šīs bīstamās balkona durvis (1976), bet pats rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot pagaidām jaunāko filmu Rūdolfa mantojums (2010).

Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, viņš ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts - saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā u.c. Streiča režisētā filma Cilvēka bērns saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā Otrā pirmizrāde (1993) u.c. Režisors arī saņēmis Vatikāna prēmiju Beato Angelico per L'Europa, viņš ir pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums. Zīmīgi arī, ka Vissavienības kinoražošanas sistēmā tikai diviem Latvijas mākslas filmu režisoriem tika piešķirta augstākā kinorežisora - inscenētāja profesionālā kategorija un apmaksas grupa; tie bija Aloizs Brenčs un Jānis Streičs.

1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2006. gadā, kad Jānis Streičs svinēja 70. jubileju, Rīgas Kinomuzejā tika atklāta apjomīga izstāde Jāņa Streiča mistērijas, kinoteātrī Rīga notika režisora filmu retrospektīva, apgādā MicRec iznāca jubilejas CD Jānis Streičs. Mūzika no kinofilmām. Streičs ir arī talantīgs rakstnieks, visspilgtāk šo faktu apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata Lāga dvēseļu straumē - stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām personībām - un 1991. Tas garais cilvēkbērna gads (2012), grāmata par laiku, kad tapa filma Cilvēka bērns. Kopš aktīvās kinodarbības beigām Jānis Streičs pievērsies aktīvai sabiedriskai darbībai un gleznošanai, piedalījies vairākās izstādēs ar paša gleznotām Latvijas ainavām eļļas glezniecības tehnikā.

2016. gadā Jānim Streičam aprit 80, un Nacionālais Kino centrs kopā ar Rīgas Kino muzeju pasludinājis šo par Jāņa Streiča kino gadu. Visā Latvijā jau kopš pavasara notiek dažādi ar jubilāru saistīti pasākumi, un plašās programmas kulminācija sagaidāma rudenī, sākot ar septembri - Jāņa Streiča jubilejas mēnesi.