Ilona Brūvere (10.06.1954)

Ilona Brūvere ir režisore ar starptautisku karjeru un īpašu rokrakstu – varam apgalvot, ka viņa vienīgā Latvijā kopj inscenētā, teatralizētā dokumentālisma stilu, kas viņas dokumentālās filmas tuvina spēlfilmām. Ilona Brūvere dzimusi Līvānos, 1972. gadā beigusi Rīgas 50. vidusskolu, pēc tam mācījusies Tautas kinoaktieru studijā un LVU Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā. Tūlīt pēc skolas Ilona sāka strādāt Rīgas kinostudijā par režisora un montāžas asistenti, bet pēc septiņiem gadiem pārcēlās uz Vāciju, un tas 1979. gadā varēja nozīmēt arī neatgriešanos. Vācijā Brūvere strādājusi kā režisore, scenāriste un producente Hamburgas kino un TV režisoru apvienībā Hamburger Filmbüro (1980-1990) un uzņēmusi tur vairākas autorfilmas, bet 1991. gadā atgriezās Latvijā. Kopš tā laika viņa veidojusi kolorītas portretfilmas par interesantām personībām un dokumentālās filmas ar teatralizētu piesitienu, veidojusi kultūras raidījumus TV, bijusi kultūras žurnāliste preses izdevumos, apkopojusi savus darbus kultūras publicistikas grāmatā (2007). Bijusi vērienīgu un kinematogrāfisku brīvdabas šovu autore - piemēram, Rīgas astoņsimtgades svinībās (2001) Līvu laukumā uguņoja Ilonas Brūveres veidotais Brīnišķīgais balagāns par viņai tik tuvo cirka tēmu, savukārt 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, Ilona Brūvere veidoja apjomīgu vēsturisku modes izrāžu ciklu Dāmu paradīze, aptverot visu 20. gadsimtu. Režisores jaunākās filmas Versija Vera (2010) un Tapieris (2014) ir eleganti kostimēti, dokumentālos materiālos balstīti inscenējumi par reālām kultūrvēstures personībām - tēlnieci Veru Muhinu un komponistu, tango karali Oskaru Stroku.