Eduards Pāvuls

Eduards Pāvuls nāk no zvejnieku dzimtas, kas paaudžu paaudzēs dzīvojusi Jūrmalas Valteros un Salas pagastā Lielupes krastā, tēvs Kārlis Pāvuls jaunībā bijis strēlniekos.

Eduards dzimis 1929. gada jūlijā Asaros, Jūrmalā, mācījies Jūrmalas 73. pamatskolā (1937–1943) Asaros un 21. vidusskolā Pumpuros (1943–1946). Pēc vidusskolas Eduards Pāvuls uzņemts Dailes teātra Otrajā studijā (1946–1949) un 1950. gadā kļuvis par Dailes teātra aktieri. Pirmā lielā loma un atzinība nāk  ar 1953. gadā iestudēto Romeo Viljama Šekspīra klasiskajā lugā un divspēlē ar Viju Artmani kā Džuljetu, ar šo lomu Eduards Pāvuls arī pirmoreiz parādās kinoekrānā, kad izrādes fragments tiek nofilmēts kinožurnālam Padomju Latvija (1955).

Eduarda Pāvula kinoaktiera mūžs tā īsti sākas 1957. gadā ar Oskara lomu režisora Vara Krūmiņa un operatora Māra Rudzīša filmā Zvejnieka dēls, lai gan pirmo epizodisko lomu – kuģa mehāniķi Juri – viņš nospēlē filmā Pēc vētras (1956). Jau pirmo desmit gadu laikā Pāvuls iekaro kinoskatītāju mīlestību ar virkni spilgtu un ļoti atšķirīgu tēlu – gan iespaidīgas galvenās lomas vairākās filmās, gan nozīmīgi otrā plāna varoņi un raksturlomas. Līdzās Oskaram pats aktieris kā sev tuvākās lomas kinokarjeras sākumā  izcēlis arī brašo pašpuiku Janku Piparu no režisora Pāvela Armanda filmas Latviešu strēlnieka stāsts (1958) un zvejas kuģa jauno kapteini Valdi Leonīda Leimaņa filmā Kapteinis Nulle (1964).

Turpmākajos radošā mūža gados Eduards Pāvuls kļūst par vienu no Latvijas kino vēsturē nozīmīgākajiem kinoaktieriem, viņa lomu saraksts aptver vairāk nekā 60 spēlfilmas un 1998. gadā tieši Eduards Pāvuls ir pirmais, kurš saņem jaundibināto Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Nacionālās enciklopēdijas šķirklis „Eduards Pāvuls" – ŠEIT.

MEDIJOS:

Mediju publikācijas par Eduardu Pāvulu Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā – ŠEIT.

"Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Eduards Pāvuls" (Aina Rozeniece, Latvijas Vēstnesis, 28.05.1998.)