Jurģis Krāsons (14.02.1970)

Šobrīd Latvijā ražīgākais spēlfilmu mākslinieks, kurš ik pa laikam radoši un veiksmīgi izpaužas animācijas režijā. Dzimis Tukumā, mācījies Rojas vidusskolā (1976-80), Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1980-87) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1989-94), ieguvis arī mākslas maģistra grādu (1996).

1989. gadā sācis strādāt par mākslinieku un izstāžu iekārtotāju Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā un izvērsis radošu darbību dažādos medijos – muzicējis grupā Rīgas Viļņi, piedalījies videomākslas festivālos, veidojis TV klipus. 90. gadu beigās sācis aktīvu kinodzīvi, kļūstot par mākslinieku Askolda Saulīša animācijas filmā Clara un Rubinšteins (1999) un spēles īsfilmā Tristans un Izolde (Trīs stāsti par..., 1999), arī Unas Celmas pilnmetrāžas spēlfilmā Seko man (1999) un Artas Bisenieces filmā Mīlestība, nāve, televīzija (1999). Seko sadarbība ar režisoru Jāni Vingri un Latvijas puses mākslinieka darbs Vernera Hercoga filmā Neuzvaramais (2001) un Mikas Kaurismeki filmā Saldumiņš (2004), 21. gadsimtā Jurģis Krāsons ir visaktīvāk strādājošais spēlfilmu mākslinieks, kurš paspējis iesaistīties arī TV projektā Likteņa līdumnieki (2003).

2004. gadā ar TV videofilmu Lai dzīvo bērni sākas Krāsona sadarbība ar Lailu Pakalniņu, kopš tā laika viņš bijis mākslinieks visām Pakalniņas spēlfilmām. Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps Jurģis vairākkārt nominēts kā labākais spēlfilmu mākslinieks, balvu saņēmis 2007. gadā par darbu pie Pakalniņas filmas Ķīlnieks un 2012. gadā par darbu Jevgeņija Paškēviča vēsturiskajā lielfilmā Golfa straume zem leduskalna.Jurģis Krāsons arī divreiz saņēmis Lielā Kristapa balvu kā labākais animācijas filmu mākslinieks (2000 un 2001). 2006. gadā Krāsons pievērsās animācijas režijai un 2007. gadā tika nominēts kā viens no labākajiem debitantiem (par animācijas filmu Melnā kaste). Krāsona otrā animācijas filma Norīt krupi (2010) atnesa viņam ne tikai Lielā Kristapa balvu kā labākajam animācijas režisoram, bet arī iespēju piedalīties Kannu starptautiskā kinofestivāla īsfilmu konkursā, kurā Krāsona filma iekļuva deviņu balvas pretendentu sarakstā no vairākiem tūkstošiem festivālam iesniegto filmu.