Aivars Pēteris Znotiņš (19.09.1944)
Skaņu režisors
Tārps (2005)
Ardievu, divdesmitais gadsimt! (2005)
Ardievu, divdesmitais gadsimt! (I daļa) (2005)
Ardievu, divdesmitais gadsimt! (II daļa) (2005)
Mana mīļā Rīga (2003)
Darbnīca laukos (2002)
Klupiens (2001)
Vasaras raibumiņi uz skaistās K. vaiga. Latvijas laikmets (2001)
Tempus perfectum. Latvijas laikmets (2000)
Ziemassvētku brīnums (1999)
Dzīve nr.2 jeb Komēta Latavio (1997)
Ligzda (1995)
Ziemassvētku jampadracis (1993)
Būris (1993)
Cilpā (1991)
Es dziedāšu par tevi (1990)
Es neesmu klaidonis (1990)
Joprojām Ventspils... (1990)
Dzīvīte (1989)
Golgāta (1989)
Kādreiz Eiropā (1989)
Vēstules no Latvijas (1989)
Meklējiet rakstos (1988)
Jauniešu zinātniski tehniskā jaunrade (1988)
Čukotka. Atmiņu krasts (1987)
Mūsu dzīves zvaigžņu stundas (1987)
Zelta presings (1987)
Es gribu tavu foto (1986)
Mūsu Tālis (1986)
Vakardziesmas (1986)
Panākumu atslēgas (1986)
No veselīga dzīves veida iegūst ikviens (1986)
Latvija no putna lidojuma (1985)
Maestro bez frakas (1985)
Veļ Sīzifs akmeni (1985)
Sports mūsu dzīvē (1985)
Robotizēts tehnoloģiskais komplekss (1985)
Aiziet! (1984)
Atspulgi (1984)
Komandieris (1984)
Krišjānis Barons (1984)
Sieviete starp diviem romāniem (1984)
Vēstules sievietei (1984)
Aparele (1984)
Stāsts par Padomju Jūras floti (1984)
Bērnu veselība - nākotnes bagātība (1984)
Tehniskā estētika ogļrūpniecības uzņēmumos (1984)
1905.-1907.g. revolūcija Latvijā (1983)
Arī miljonāram jāstrādā (1983)
Asinsaina (1983)
Gadatirgus (1983)
Latviešu folklora (1983)
Maize uz kopējā galda (1983)
Mana zeme, manas mīlestības pasaule (1982)
Un tomēr - skaitās (1982)
Kārlis Zariņš (1982)
Iegūt laiku (1982)
ESM pret "deficītu" (1982)
Atpūtas brīži (1982)
Kapteinis Zaurs Sadihs-Zade (1982)
Kā mēs atpūšamies (1982)
Selekcija un raža (1982)
Slaukšanas un piena apstrādes automatizācija (1982)
Kultūrtehnisko darbu kompleksā mehanizācija (1982)
Ar skaidru prātu (1981)
Emīls Dārziņš (1981)
Garā diena (1981)
Ģimenes loma alkoholisma profilaksē (1981)
Jānis Jaunsudrabiņš (1981)
Latvijas keramika (1981)
Mana zeme, manas mīlestības pasaule (1981)
Tēva rokas (1981)
Zābaki, kurpes, zābaki ... (1981)
Zvejnieks (1981)
Rudais terorists (1981)
Lielvārdes josta (1980)
Darba drošība attīrīšanas iekārtās (1980)
Mūsu dzīves ritmi (1980)
Preču zīmes (1980)
Stiklašķiedras ražošana nepātrauktā plūsmā (1980)
Iecirkņa priekšnieks (1980)
Sasaukšanās (1980)
Vainīgais (1979)
Četri meklē miljonu (1979)
Daiļrade un alkohols (1979)
Darba higiēna uz zivju apstrādes kuģiem (1979)
Mirkļa aizraušanās (1979)
Mirkļi (1979)
Neizvēlība (1979)
Pietura - VEF (1979)
Pils mantojumā (1979)
Vieglprātības cena (1979)

Skaņu operators
Latvijas hronika Nr.01 (1990)
Latvijas hronika Nr.05 (1990)
Latvijas hronika Nr.06 (1990)
Latvijas hronika Nr.21. Mēs esam un būsim. (1990)
Latvijas hronika Nr.28 (1990)
Sporta apskats Nr.2 (1990)
Padomju Latvija Nr. 8 (1983)
Diagnoze (1980)
Zelta kamanas (1980)

Lomās/Epizodēs
Dzīvīte (1989)

Skaņu operators un režisors Aivars Znotiņš skaņai pievērsies jau bērnībā, paralēli 4. vidusskolai mācoties bērnu mūzikas skolā. Pēc dažiem līkločiem starp elektriķa darbu tekstilfabrikā Lenta, dienestu tankistos un galdnieka darbu Bērnu pasaulē Znotiņš piecus gadus mācījās Ļeņingradas kinoinženieru institūtā un no 1973. gada sāka strādāt par skaņu režisoru apvienībā Telefilma-Rīga. 1977. gadā viņš pārcēlās uz Rīgas kinostudijas hronikas sektoru un strādāja ar daudziem režisoriem – Juri Podnieku (Komandieris (1984, Veļ Sīzifs akmeni (1985)), Ivaru Selecki (Maestro bez frakas (1985), Sieviete starp diviem romāniem (1984)), Ansi Epneru (Četri meklē miljonu (1979)) un citiem. 1979. gadā ar Arvīda Krieva diplomdarbu Vainīgais Znotiņš pievērsās aktierfilmām un deviņdesmito gadu trūcīgajā kinoprocesā bija skaņu režisors gandrīz visām tolaik iznākušajām spēlfilmām – Ziemassvētku jampadracis (1993), Būris (1993), Dzīve Nr.2 (1995), Ligzda (1995) un vēl dažām. Daži no jaunākajiem Znotiņa darbiem ir režisora Anda Miziša dokumentālā filma Tārps (2005) un režisora Ulda Brauna gadsimta hronika Ardievu, XX gadsimt! (2005), bet jau 1980. gadā Kinematogrāfistu savienības dokumentālistu sekcijas rekomendācijā par Znotiņu bija teikts – viņš ir skaņu komponists.