Baiba Šteina (22.04.1940)
Scenārija autors
Brīvība tiešajā ēterā (2000)
Jāzeps Rancāns. Baltais bīskaps ar rudzu puķi (1996)
Ar paļāvību pie žēlsirdības troņa (1995)
Latvju pūrs pielocīts. Latgale (1993)
Dzīvas kāzu bildes Kurzemē (1992)
Latvju pūrs pielocīts. Vidzeme (1991)
Mēs no Kandavas (1991)
Latvju pūrs pielocīts (Zemgale) (1990)
Mazs bērniņš krustcelēs (1990)

Scenārija līdzautors
Gavriilas debesu braukšana (1998)
Latvijas hronika Nr. 1/2 Vairāksolīšana (1996)
Rīga dimd (1970)

Horeogrāfs
Maija un Paija (1990)

Redaktors
Latvijas hronika Nr. 8 (1994)
Esplanāde (1990)
Saules pilsēta (1990)
Agroekoloģija (1990)
Dārzeņkopība Latvijā (1990)
Es dziedāšu par tevi (1990)
Gaismēnas Nr.49 (1990)
Gaismēnas Nr.50 (1990)
Gaismēnas Nr.51 (1990)
Gaismēnas Nr.52 (1990)
Kurp ej, medicīna? (1990)
Labu apetīti! (1990)
Lībieši (1990)
Paliekošais (1990)
Rīga manās krāsās (1990)
Virši zili (1990)
Latvijas laikā (1989)
Vēlreiz... (1989)
Ganāmpulku selekcija Latvijā (1989)
Rīgas Politehniskais institūts (1989)
Stikla mākslinieciskā apstrāde (1989)
Basi. Ir tāda vieta Kurzemē (1988)
Krā! Krā! (1988)
Kāpēc jūs pulcējaties? (1988)
Baltica-88 (1988)
Ir tiesīgi (1988)
Vieta, kur sanākt, sadziedāt, saprasties (1988)
Padomju Latvija (1988)
Graudaugu audzēšanas intensīvā tehnoloģija (1988)
Ķīmiskie konservanti skābbarībai (1988)
Kam kalnu, kam pakalnu nest (1987)
Dzintara latvietis - 87 (1987)
Selekss (1987)
Aizej tur, atnes to... (1987)
Rajona agrorūpnieciskā apvienība (1987)
Rupjās lopbarības paātrināta žāvēšana (1987)
Dodiet ceļu (1987)
Džemma (1986)
Inženiera Maltas septītais bērns (1986)
Trīs Voldemāri jeb Cilvēka faktors (1986)
Kvalitātes garantija (1986)
Panākumu atslēgas (1986)
Straujās virāžās (1986)
Modelisti iziet uz starta (1986)
Ne savā joslā (1986)
Augstu kartupeļu ražu audzēšanas pieredze (1986)
Rūpnieciskā putnkopība (1986)
Veļ Sīzifs akmeni (1985)
Atgriešanās uz laukiem (1985)
Virsdiriģenti (1985)
Pusaudzis ģimenē (1985)
Vissavienības patentu informācijas magnetolenšu dienests (1985)
Šķidrā kompleksā mēslojuma pielietošana (1985)
Sieviete starp diviem romāniem (1984)
Nākotnes zemnieki (1984)
Bērnu veselība - nākotnes bagātība (1984)
Audumu, materiālu un izstrādājumu sortimenta attīstība 1986.gadam (1984)
Agroķīmisko apkalpi veic mehanizatori (1984)
Lauksaimniecības tehnikas efektīva izmantošana (1984)
Mode visiem (1984)
Celu satiksmes noteikumi (1984)
Latvijas PSR vienotā darbuzdevuma kolektīvu pieredze (1984)
Joprojām (1983)
Kara nakts debesīs (1983)
Auglības anatomija (1983)
Jautrie ceļotāji (1983)
Latvija manas mājas (1983)
Garstiebru linu kopšanas un apstrādes pirmrindas metode (1983)
Lauksaimniecības kultūru audzēšanas tehnoloģija (1983)
Jūsu māsa - Latvija (1982)
...un arī jūtām (1982)
Tava maize (1982)
Rīgas Kara aviācijas inženieru skola (1982)
Laiks mācīties (1982)
Par viņiem rūpējas valsts (1982)
Pēc skaistā likumiem (1982)
Pilnvērtīga dzīve vecumā (1982)
Slaukšanas un piena apstrādes automatizācija (1982)
Padomju Latvija Nr. 3 (1976)
Padomju Latvija Nr. 22 (1973)

Administrators
Latvijas hronika Nr.1. Tandēmā (1995)
Latvijas hronika Nr.2. Ziemas saulgrieži... cerību laiks (1995)
Latvijas hronika Nr.3 (1995)
Latvijas hronika Nr.4 (1995)
Latvijas hronika Nr.5 (1995)
Latvijas hronika Nr.6 (1995)
Latvijas hronika Nr.7 (1995)
Latvijas hronika Nr.8 (1995)
Latvijas hronika Nr.9/10. Trīs soļi pretī Eiropai (1995)
Māksla Nr.1 (1995)
Latvijas hronika Nr.01 (1994)
Latvijas hronika Nr.02 (1994)
Latvijas hronika Nr.03 (1994)
Latvijas hronika Nr.04. Gadsimta jubileja (1994)
Latvijas hronika Nr.05 (1994)
Latvijas hronika Nr.06 (1994)
Latvijas hronika Nr.07 (1994)
Latvijas hronika Nr.09 (1994)
Latvijas hronika Nr.10. Ainava pēc kaujas (1994)
Latvijas hronika Nr.11 (1994)
Latvijas hronika Nr.12 (1994)
Latvijas hronika Nr.13 (1994)
Latvijas hronika Nr.14 (1994)
Latvijas hronika Nr.15 (1994)
Latvijas hronika Nr.16 (1994)
Latvijas hronika Nr.11 (1992)
Latvijas hronika Nr.23 (1992)
Māksla Nr.4 (1992)
Gaismēnas Nr.53 (1991)
Gaismēnas Nr.54 (1991)
Gaismēnas Nr.55/56 (1991)

Filmu redaktore un scenāriste Baiba Šteina dzimusi Anša un Mildas Lietaviešu ģimenē Rīgā, mācījusies Rīgas 10. un 36. vidusskolā, kur jau aktīvi iesaistījusies kultūras un sabiedriskajā darbā, bet turpmākās dzīves kontekstā visbūtiskākais – lai papildinātu trūcīgo ģimenes budžetu, sameklējusi ceļu uz Rīgas kinostudiju un sākusi piedalīties masu skatos filmās Uz jauno krastu (1955), Kā gulbji balti padebeši iet (1957). 1958. gadā Baiba ar izcilību beidz vidusskolu un iestājas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā, kur par kursabiedriem viņai kļūst Māris Čaklais, Vitauts Ļūdēns, Aldis Ermanbriks. Jau pirmajā kursā Baiba kļūst par LVU ansambļa Dancis dejotāju, un tas uz ilgiem laikiem nosaka viņas paralēlo dzīvi – kopš tā paša 1958. gada novembra viņa strādājusi Skolotāju namā, vadot bērnu deju ansambli, bet 1975. gadā kļūst par VEF Kultūras un tehnikas pils bērnu deju ansambļa Zelta sietiņš māksliniecisko vadītāju un kopš tā laika tūkstošiem bērnu kļuvuši par Baibas Šteinas audzēkņiem. Par šo darbošanos Šteina saņēmusi arī Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukumu (1988).

1965. gada jūlijā Baiba Šteina absolvē LVU, iegūstot filoloģes un latviešu valodas skolotājas diplomu, bet 1966. gada aprīlī sāk strādāt Rīgas kinostudijā par dokumentālo filmu redaktori. Līdz 80. gadu beigām viņas filmogrāfijā ir vairāk nekā 300 nosaukumu, pirmais no tiem – Vara Krūmiņa dokumentālā filma Balti bērzi aiz ezera (1966), otrais – Aivara Freimaņa un Ivara Selecka Kuldīgas freskas (1966). Baibai Šteinai nākas pārdzīvot arī to, ka 1967. gadā piecas filmas, par kurām viņa kā redaktore ir atbildīga, izpelnās priekšniecības nelabvēlību un plaukta filmu statusu, starp tām arī Aivara Freimaņa filma Tēvs. Baiba Šteina stāvējusi pie vairāku tematisko kinožurnālu šūpuļa, viņas izlolots ir žurnāls Pionieris, kas Atmodas laikā pārvērtās par Pastarīti, bet par darbu pie kinožurnāliem Gaismēnas viņa 1989. gadā saņem Valsts prēmiju. Arī 90. gadu sākumā Baiba Šteina ir gandrīz vienīgā filmu redaktore, kas turpina strādāt ar visiem, kas vien šajos juku laikos uzņem dokumentālo kino, un turpina to darīt līdz 21. gadsimta sākumam.